"Lielās pilsētas ir aprēķinājušas, ka tas radītu aptuveni 148 miljonu eiro zaudējumu vai samazinājumu pašvaldību budžetos, ja bez kaut kāda kompensējoša mehānisma tos 2% noņemtu no pašvaldību ienākumiem.
Mēs tikām sadzirdēti, ka tas nopietni ietekmētu pašvaldību ikdienas izdevumus, uzturēšanas izdevumus, gan arī kaut kādas manevra iespējas pašvaldības iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai," teica Truksnis.
Nodokļu pārdales plāns vēl nepavisam nav gatavs, un FM vēl izvērtē dažādus scenārijus, kā nodrošināt solīto papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, tostarp mediķu algām. Tiek gaidīti arī sociālo partneru ierosinājumi, taču ieskicētas iespējamās IIN pārdales kompensēšanas iespējas, atzina finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis ("Jaunā Vienotība").
"(..) Protams, mēs izskatām iespējas, kādā veidā pašvaldībām palīdzēt investīciju vajadzībām caur dažādiem citiem fondiem, kas turpmākajos gados būs pieejami Latvijā.
Jebkurā gadījumā aicinājām pašvaldības izstrādāt savas attīstības programmas jaunajos teritoriālajos veidojumos, lai brīdī, kad būs piekļuve šiem fondiem un šai naudai, projektus laikus varētu iesniegt un realizēt," teica Dālderis.
Pagaidām nodokļu izmaiņu plānu nevirza skatīšanai valdībā, jo valdošajā koalīcijā par to nav vienprātības. Galvenā problēma – nodokļu izmaiņu dēļ zaudētājos nedrīkstētu nonākt ģimenes ar bērniem. Nav skaidrība arī par iespējamām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām. Pašvaldības pozitīvi novērtējušas iespējas turpmākajos trīs gados aizņemties fondu finansējumu lielāku projektu realizēšanai.
Sarunas ar lielajām pilsētām par nodokļu jautājumiem turpināsies septembra vidū. Tad arī sagaidāmi konkrētāki risinājumi.
