Lielāks neapliekamais minimums nozīmēs par 93,8 miljoniem eiro mazāk valsts budžetā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valdība atbalstīja ieceri palielināt neapliekamā minimuma apmēru mazākām algām un pensionāriem nākamgad. Tas 2022. gada budžetā nozīmēs par 93,8 miljoniem eiro mazāk ieņēmumu, liecina Finanšu ministrijas aprēķini attiecīgo grozījumu anotācijā.

Likumprojektā iekļautas normas, lai 2022. gadā varētu īstenot maksimālā diferencētā neapliekamā minimuma palielināšanu strādājošajiem un pensionāriem – no 1. janvāra līdz 350 eiro mēnesī un no 1. jūlija līdz 500 eiro mēnesī.

Izmaiņu rezultāta darba ņēmējiem, kam tiek piemērots diferencētais neapliekamais minimums, samazināsies iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums, kā arī izmaiņas samazina darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem. Savukārt valsts budžetam tas radīs negatīvu ietekmi: 2022. gadā – 57,7 miljonu eiro apmērā, 2023. gadā – 89,2 miljonu eiro apmērā un 2024. gadā 86,9miljonu eiro apmērā.

Savukārt neapliekamā minimuma palielināšana pensijām nozīmē par 36,1 miljonu eiro mazāk 2022. gada valsts budžetā, par 63,7 miljoniem eiro mazāk 2023. gadā un par 65,9 miljoniem eiro 2024. gadā apmērā. Minēto izmaiņu rezultātā aptuveni 80% pensionāru iedzīvotāju ienākuma nodoklis pensijām netiktu piemērots.

Atbrīvojums no IIN atbalsta saņēmējiem

Ar grozījumiem paredzēts noteikt IIN atbrīvojumu iedzīvotājiem vairākās atbalsta programmas:

  • nodokļa maksātāji, kas saņems atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķiros grantus;
  • nodokļa maksātāji, kas saņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta maksājumu par individuālo siltumapgādes sistēmu uzlabošanu mājsaimniecībās;
  • nodokļa maksātāji, kas saņem vietējās pašvaldības līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai;
  • nodokļa maksātāji, kas saņem atbalstu izmaksu segšanai azbesta atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanai mājsaimniecībām šīfera jumtu un siltumizolācijas materiālu nomaiņas gadījumā;

Tāpat paredzēta norma, kas paredz darba koplīgumā ietvertos no IIN atbrīvotos ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) papildināt ar ārstniecības izdevumiem esošā limita ietvaros.

Likumprojektā iekļauta arī norma, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) veikt IIN pārmaksas atmaksu tikai bezskaidrā naudā, kā arī citi tehniski un redakcionāli precizējumi.

Lai grozījumi stātos spēkā, likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai.

KONTEKSTS:

Tiek lēsts, ka 2022. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 5%, bet inflācija būs 2,4% apmērā. Veidojot 2022. gada valsts budžetu, tā deficīts plānots 3,8%, bet valsts parāds 50,9% no IKP.

Līdz šim koalīcijā panākta politiska vienošanās par budžetu un valdība ieskicējusi galvenās prioritātes, bet kopumā par budžetu vēl jālemj gan valdībai, gan Saeimai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti