Pirms lēmuma par nodokļu reformu pamatnostādnēm savas bažas par tās iespējamo negatīvo fiskālo ietekmi pauda Latvijas Banka, mudinot pieņemt pašu nodokļu reformu, bet par izdevumus veicinošajiem pasākumiem, tostarp tiem, kas vērsti uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, lemt vēlāk.
Šonedēļ valdība pamatnostādnes atbalstīja, paredzot arī minimālās algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma celšanu.
"Tā vēlme, kas bieži vien izskan, ir nedarīt neko. Nāks jaunais budžeta gads, mēs sadalīsim atkal katram kaut kādas naudas un tā dzīvosim. (..) Tās bažas ir par uzņēmējdarbības vidi. Nedarot neko, pēc kāda laika mēs varam pazaudēt arī to, kas mums šobrīd ir," teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).
Iepriekš Finanšu ministrija vairākkārt norādījusi, ka reformas rezultātā augs mazo algu saņēmēju ienākumi. Piemēram, 500 eiro bruto algas saņēmējam bez apgādājamajiem ienākumi augtu par 34 eiro, bet ar apgādājamo - par 38 eiro.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais gan norāda, ka nodokļu reforma būtu pārāk plakana, nerisinot sociālo netaisnību.
"Reformai samērā augstas izmaksas veidojas, lai samazinātu nodokļu izmaksas tiem cilvēkiem, kuri saņem samērā augstus ienākumus.
Tajā skaitā tie, kuri saņem 45 000 eiro gadā un līdz šai summai," teica Platais.
Latvijas Universitātes (LU) Socioloģijas nodaļas vadītāja Baiba Bela norāda, ka turīgākā sabiedrības daļa papildus iegūs arī no solidaritātes nodokļa atcelšanas.
"Valsts dotēs arī to cilvēku pensijas, kuri pelna no 4500 eiro līdz gandrīz 8000 eiro. Savukārt tie, kas mēnesī pelna virs šiem gandrīz 8000 eiro, vispār nemaksās neko sociālajās iemaskās.
Tad kā mazinās nevienlīdzību, ja dažiem makā paliek par 30 eiro vairāk, bet citiem vairāki simti katru mēnesi?
Plus tanī brīdī, kad tas cilvēks sasniedz pensijas vecumu, tas ar minimālo algu saņems minimālo vecuma pensiju. Savukārt tas ar saviem 4500 eiro un vairāk saņems pensijā 2000 eiro un vairāk," sprieda Bela.
Vienlaikus eksperti uzsver- problēmas varētu rasties arī valsts pārvaldē.
"Satraukums ir par to, ka privātais sektors varētu attīstīties straujāk un tā rīcībā varētu būt vairāk līdzekļi darba algas pieaugumam. Bet darba samaksas pieaugums sabiedriskajā sektorā varētu nobremzēties, jo šeit nebūs pietiekami daudz līdzekļu, lai varētu adekvāti privātā sektora izaugsmes tempiem kāpināt darba samaksu tieši sabiedriskajā sektorā strādājošajiem," atzina Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.
Negatīvi trūcīgākās sabiedrības daļas rocību varētu ietekmēt arī gaidāmais degvielas akcīzes līmeņa kāpums, kas sadārdzinās, piemēram, pārtiku, vēl vairāk "noēdot" paredzētos ieguvumus.
"Ieguvums mazo algu saņēmējam izkusīs kā sniegs saulē. Un tur ir ļoti jādomā. Varbūt valdībai ir vērts godīgi pateikt – šito mēs gribam taisīt, lai sildītu ekonomiku, bet par nevienlīdzības mazināšanu mēs domāsim pēc pieciem gadiem, kad tas robs aizpildīsies," teica LU Socioloģijas nodaļas vadītāja.
Eksperti uzsver – kopumā nodokļu reforma Latvijā bija vajadzīga. Sociālās nevienlīdzības jautājumu risināšanai gan bija jāparedz atsevišķa un daudz rūpīgāk izstrādāta pieeja. Līdzšinējais risinājums aizvien saglabā riskus budžeta deficīta kāpumam.
