Latvijas finanšu ministra paraksts uz šī ārēji tik necilā dokumenta ir apliecinājums smagam darbam pusgada garumā. Ar šo parakstu pabeigta Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveide, un tā finansējums uzņēmējiem visā Eiropā būs pieejams jau septembrī. „Ja ir lieli projekti, tad labāk ņemt naudu no Junkera plāna fondiem. Mēs ar nepacietību gaidām, kad izstrādās mazo un vidējo uzņēmumu paketi, kurā mēs arī iesiastīsimies un būs pieeja maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir svarīgākais visām trim Baltijas valstīm,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).
Bet Latvijai nākamajos septiņos gados ir pieejami vairāk nekā četri miljardi eiro no Kohēzijas fondiem. Līdz ar to rodas jautājums – kāpēc uzņēmējiem izmantot šo jauno investīciju fondu, ja caur Kohēzijas fondu iespējams tikt pie grantiem, kas nav jāatmaksā.
„Pilnībā nepiekrītu. Labs piemērs ir „Rail Baltic” līgums, ļoti naudas apjomīgs – 85% finansējuma nāks no Eiropas, kas Latvijai nebūs jāatgriež. Bet 15%, kas arī ir nozīmīga summa, vairākos simtos miljonu, mēs varēsim nevis no sava budžeta likt iekšā, bet ņemt aizņēmumu no šī fonda. Mums atbrīvosies budžetā nauda,” skaidro Reirs.
Jaunajā fondā projektus izvērtēs neatkarīgi eksperti, un tas nozīmē, ka uz šiem kredītiem Latvijas uzņēmējiem būs jāiztur kopējā konkurence visas Eiropas mērogā. „Eiropas Stratēģisko investīciju fonds koncentrēsies uz augstāka riska privātajiem projektiem, tāpēc mums nav īpašas reģionu vai valstu kvotas,” skaidro Eiropas Komisijas viceprezidents Jirki Katainens.
Tieši tāpēc daži norāda, ka Latvija nespēs iegūt maksimālo labumu no jaunā fonda. „Tās politiskās bažas, ka pēc dažiem gadiem, ja fonds strādās sekmīgi un būs vairāku 100 miljardu investīcijas, un tās pamatā nosēdīsies Rietumeiropā, izaugsmes tempi un atšķirības starp nabadzīgākām un bagātākām būs vēl lielāka, kas nozīmēs vēlmi jauniem cilvēkiem braukt prom. Vai mēs nenojaucam visu slaveno Eiropas solidaritāti ar šāda veida instrumentiem, kā Junkers radīja?” bažīgs ir Eiroparlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Bet tas lielā mērā var izrādīties tieši Latvijas uzņēmumu konkurētspējas rokās.
