Lielākais mājražotāju izaicinājums šobrīd – noturēt cenu un pircēju

Noturēt cenu un pircēju – tas šobrīd ir lielākais izaicinājums mājražotājiem. Elektroenerģijas un degvielas sadārdzinājums jau ir licis daudzām precēm cenu pacelt, bet mazie uzņēmēji  saprot, ka līdz ar to var zaudēt pircēju, kas priekšroku dos lielveikalu akcijām. Nedaudz optimistiskāki ir tie mājražotāji, kuri ir atraduši savu specifisko nišas produktu, kas nav veikalos nopērkams. 

Lielākie mājražotāju izaicinājumi šobrīd – noturēt cenu un pircēju
00:00 / 04:50
Lejuplādēt

Vaidavas pagasta "Ozolos" ir viena no retajām Latvijas saimniecībām, kurā audzē piena aitas. No aitu piena, kā stāstīja saimniece Elizabete Bendika, te ražo jogurtu, kefīru, sieru un arī saldējumu.

"Ļoti tāds pateicīgs arī saldējuma gatavošanai, jo tā [piena] struktūra ir ļoti smalka un līdz ar to viņš tāds vijīgs sanāk; ja salīdzina tieši to pašu recepti ar aitas pienu vai govs pienu, tad diezgan jūtama ir atšķirība," stāstīja Bendika.

Jau izdevies iegūt aitu piena produkcijai arī savu pircēju. Bendika norādīja:

"Nav lieta tāda, ka tā vispār cilvēcei ir kaut kas jauns un no kā varētu baidīties; tie, kas ir bijuši vairāk ārzemēs, arī uz dienvidu pusi, tie jau ir pagaršojuši aitu piena produktus, saprot to un ļoti daudzi arī novērtē. Kaut kādā ziņā tas ir tāds specprodukts, – kam ir govs piena nepanesamība, var kazas vai aitu pienu lietot, un tādu pircēju ir diezgan daudz."

Tagad bez aitu ganāmpulka saimniecībā ir iegādātas arī Latvijas zilās govis – gan pašu priekam, gan arī siera ražošanai.

Bendika stāstīja: "Tas piens ir tomēr koncentrētāks nekā Holšteines govīm, apjoms ir mazāks, bet, ja salīdzina pēc krāsas, es esmu arī pamēģinājusi, tas siers sanāk ļoti dzeltens, arī piens ir dzeltens."   

Pamatā produkcija tiek vesta uz tirdziņiem, Bendika atzina – lai arī vēl sūdzēties nevar, jo saražoto izdodas pārdot, tomēr jau jūt to, ka cilvēki apdomīgāk izvēlas pirkumu.

Viņa sacīja: "Protams, ka ir cilvēki, kuriem var redzēt, ka ir kaut kas par dārgu. Man ir tā sajūta, ka prasītos drusciņ vēl pielikt cenu, jo tās izmaksas ir ļoti lielas, bet es arī saprotu, ka pieliekot, tas loks vēl mazliet samazināsies, jo jūt tomēr to, ka cilvēkiem ir kaut kādas primārākas lietas. Protams, ka ēšana ir viena no primārajām lietām, bet – jā, ļoti izvērtē, ko pirkt, ko nepirkt, un tās vēsmas, kā saka, nāk no daudzām pusēm, ka būs vēl sarežģītāks posms priekšā. Nu tas pats elektrības sadārdzinājums, – ražošanā arī aiziet diezgan daudz elektrības, pasterizēšanas process, arī aitas ir jāizslauc, tālāk vēl arī sadārdzinājums spēkbarībai, degviela, un tas viss arī ietekmē."

Cenas un sava klientu loka noturēšana, kā uzskata Valmieras novada uzņēmējdarbības atbalsta speciāliste Guna Ķibere, būs nopietns pārbaudījums mazajiem ražotājiem.

"Sulu, zāļu tēju, sukāžu, sīrupu cenas pagaidām tirdziņos nav mainījušās, bet toties dārgāka jau ir palikusi gaļa, siers, zivis, maize, bet tas ir tikai laika jautājums, jo cenu pieaugums būs itin visam, – tiks novākta jaunā raža, spiestas pa jaunam sulas, un tas jau būs dārgāk. Uzņēmēju izaicinājums ir, kā noturēt šo cenu un ar ko noturēt pircēju uzmanību, un kā izdzīvot pie tik liela energoresursu kāpuma. Es paredzu, ka šogad daudzi nokļūs finansiālās grūtībās, īpaši smagi tas skars amatniekus un mājražotājus Latvijas reģionos, kas dzīvo tālāk no lielām pilsētām,"sprieda Ķibere. 

Viņa gan arī uzsvēra, ka, no vienas puses, optimismu dod tas, ka šī nav pirmā krīze, kuru nākas pārvarēt mājražotājiem, un pieredze rāda, ka ir mazie ražotāji, kas to ir veiksmīgi pārvarējuši.

"Tā bija 2007., 2008. gadā, kad arī bija cenu kāpums un daudziem cilvēkiem nebija darba, un slikti pirka, bet – katrā krīzē ir savs labums, jo cilvēki domā, cilvēki atrod visādas izejas, sāk nodarboties ar cita veida mājražošanu vai amatniecību, kas tajā brīdī ir pieprasīta. Noteikti izaicinājums būs, es vēlreiz uzsveru, ka ir šis energocenu kāpums, vēl nezinām, kā būs ar telpām, noteikti telpu īres celsies, degviela... Sarēķinot visu šo kopā, tad stādieties priekšā, cik šis produkts maksās, ja viņš ir nelielās partijās ražots," atzīmēja Ķibere.

Mājražotājiem šis nav viegls laiks, jo pārbaudījums bija arī kovida ierobežojumi, kad bija liegta iespēja tirgoties tirdziņos, tāpēc šo vasaru daudzi steidz izmantot. 

Ķibere sacīja: "Pēc pusotras nedēļas ir Valmieras pilsētas svētki, un mums ir pieteicies rekordliels amatnieku un mājražotāju skaits no visas Latvijas un pat ārvalstīm, Lietuvas, Igaunijas, ir vairāk nekā 400. Tik daudz nekad nav bijis, ka mums ir pat jāpalielina teritorija, lai mēs varētu visiem dot šo iespēju, cilvēki vienkārši cenšas atgūt nokavēto."

Rudens un ziema gan tiek gaidīta ar bažām – gan par to, vai, palielinoties kovida izplatībai, nebūs jauni ierobežojumi tirdziņiem, gan arī, kāda būs pircēju reakcija, kad būs jāsāk maksāt par dārgo apkuri. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt