Vairāk nekā 20 gadus kodu kartes ir kalpojušas kā identifikācijas līdzeklis internetbankās, un tās ļāvušas piekļūt ne vien banku datiem, bet arī maksāt rēķinus un piekļūt valsts elektroniskajiem pakalpojumiem.
9. septembris ir diena, kad pavisam droši makā var atbrīvot vietu, ko ieņēmusi kodu karte. Vairāku lielāko Latvijas bankās internetbankas piekļuvei tās kļūst nederīgas ar pirmdienu. Dažās citās tuvāko dienu laikā.
Šādi lielākā daļa banku lēmušas, sekojot Eiropas Savienības regulai, kas pieprasa klientu naudu digitālajā vidē sargāt drošāk.
Izņēmums ir banka “Citadele”, kas kodu kartes ļaus paturēt, taču arī tās vairs nedarbojas bez papildu drošības koda, ko klients saņem īsziņā no bankas.
Pārējo banku klientiem, kas izmanto internetbanku vai caur internetbanku autorizējas portāla “latvija.lv” pakalpojumiem, kodu kartes ar šo nedēļu vairs nedarbojas.
“Tiem klientiem, kas laikus nepaguva izvēlēties citu autorizācijas līdzekli, šobrīd ir jādodas uz sev tuvāko bankas filiāli un jāizvēlas vai nu “Smart ID” lietotne, vai alternatīva ir kodu kalkulators,” skaidroja “SEB bankas” pārstāve Elīna Neimane.
“SEB banka” aprēķinājusi, ka šo jautājumu nav atrisinājuši aptuveni 4500 aktīvo internetbankas lietotāju. “Swedbank” secinājusi, ka 70 000 klientu, kam pieslēgta internetbanka, kodu kartes nomaiņu atstājuši uz pēdējo brīdi, lai gan klientu informēšana sākta jau pirms gada.
“Ne visi cilvēki izmanto viedierīces, un te jāsaka, ka tie nav tikai seniori. Kodu karšu migrācijas laikā redzējām, ka seniori ir ļoti digitāli laba auditorija. Viņi iemācās, viņi aiziet uz filiāli, varbūt palūdz saviem bērniem, mazbērniem. Bet, kad iemācās, viņi tiešām to dara,” sacīja “Swedbank” pārstāvis Jānis Krops.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda – elektronisko pakalpojumu īpatsvars pieaug ne vien privātajā, bet arī valsts sektorā. Lai iedzīvotāji, kas neprot to izmantot, tos tomēr lietotu, pašlaik apmācīti 4000 tā saukto digitālo aģentu – gan pašvaldību informācijas centru darbinieki, gan bibliotekāri, gan skolotāji, pie kuriem var vērsties ar lūgumu palīdzēt.
“Var prasīt, kā izmantot e-pakalpojumus, kā iesniegt nodokļu deklarāciju elektroniskā veidā, kā var dzīvesvietu deklarēt elektroniskā veidā, kā var sociālos pabalstus pieprasīt elektroniski,” skaidroja ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Gatis Ozols.
Tā sauktajiem digitālajiem aģentiem var lūgt apmācīt arī e-paraksta lietošanu. Paredzēts, ka līdz 2020. gada beigām Latvijā būs 6000 apmācītu darbinieku, kam lūgt palīdzību elektronisko pakalpojumu izmantošanā.
