Obligātā iepirkuma komponente ir veids, kā tiek atbalstīti elektroenerģijas ražotāji. Tā ir obligāta samaksa par zaļo vai kooģenerācijā saražoto elektrību, pat ja citi elektroenerģijas veidi tobrīd ir lētāki. Attiecīgi patērētājiem tās ir lielākas izmaksas. Un jo lielāks elektrības patēriņš, jo arī šī samaksa lielāka.
„Liepājas metalurgam” OIK izmaksāja ap 10 miljoniem latu jeb 14 miljoniem eiro gadā. Kopējais uzņēmuma parāds „Latvenergo” par elektrību maksātnespējas pasludināšanas brīdī bija 14 miljoni latu jeb gandrīz 20 miljoni eiro.
Jaunajiem „Liepājas metalurga” investoriem par parāda summu „Latvenergo” neesot jāuztraucas, jo parāds mantots netiek.
Taču elektrības izmaksas joprojām ir problēmjautājums. „Citi uzņēmumi tieši tāpat cieš. Kā risināt - valdības līmenī jābūt risinājumam. Es redzu un dzirdu, ka šī problēma valdībā tiek virzīta, un skaidrs, ka risinājumam jābūt. Jo investēt nekonkurētspējīgā uzņēmējdarbība ar nav jēgas,” norāda "KVV Liepājas metalurgs" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Šobrīd OIK maksājumu uzņēmumiem vairs nepieaug, taču uzņēmēji uzsver, ka maksājumu summa joprojām ir liela. Par to runā jau gadiem, bet risinājums tā arī nav atrasts.
Ekonomikas ministrijā gan strādājot pie izmaiņām, kas ar 2016.gadu ļautu lielajiem uzņēmumiem piemērot OIK atlaides. Taču pagaidām gan nav zināms, kādā apmērā.
„Neminēšu konkrētus skaitļus, šobrīd mums ir jānodarbojas ar matemātiku, lai atbalsta dēļ šādiem lieliem ražošanas uzņēmumiem neciestu pārējie - mājsaimniecības un mazāki uzņēmumi. Tāpēc tad, kad būs gatavs piedāvājums, tad arī stāstīsim vairāk,” sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Piedāvājums būšot gatavs februārī. Šobrīd tiek lēsts, ka atlaidi varētu piemērot tiem uzņēmumiem, kas patērē vairāk nekā gigavatstundu elektroenerģijas gadā. Ja šādu apjomu salīdzina ar mājsaimniecību, tad, piemēram, mājsaimniecība, kas mēnesī patērē ap 300 kilovatstundām, šādu apjomu izmantotu gandrīz 280 gados.
Starp uzņēmumiem, kas uz atlaidi varētu pretendēt, līdztekus „Liepājas metalurgam” min, piemēram, „Valmieras stikla šķiedru”, „Cemex” un citus. Plānotās atlaides gan vēl būšot jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, tāpēc stingrus solījumus valdībā joprojām nedod.
