Ārpus Rīgas

Saules skolā notiek jauna korpusa būvniecība

Ārpus Rīgas

''Rīgas un Apriņķa Avīzes'' galvenais redaktors Dzintris Kolāts par Siguldas atlaižu karti

Lielais sausums atsaucas ne vien uz zemnieku, bet arī pircēju maciņiem

Lielais sausums atsaucas ne vien uz zemnieku, bet arī pircēju maciņiem

Par spīti lietum, kas pēdējo dienu laikā skāris visu Latvijas teritoriju, ilgais sausuma periods vasaras sākumā lauksaimnieku ražu ir neatgriezeniski ietekmējis. Daudz cietuši dārzeņi, zaļumi un ogas, taču precīzu aprēķinu vēl nav. Un tas ietekmē arī cenas galapatērētājiem.

Pat pie labvēlīgiem laikapstākļiem prognozē, ka kāposti, kartupeļi, puravi un citas kultūras līdz rudenim nepaspēs nogatavoties, un raža rudenī būs vismaz par 30-40% zemāka. Ražas samazināšanās ietekmē ne vien zemniekus, bet arī patērētājus. Sarūkot dārzeņu klāstam, jau patlaban novērojams cenu pieaugums, piemēram, gurķiem un kartupeļiem.  

Premjers Māris Kučinskis (ZZS) kopā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu otrdien spriedīs par ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā. Lai gan pēdējo dienu laikā ir lijis, izskan prognozes, ka ilgstošais sausums vēl atsauksies uz rudens ražu.

Zemnieki cer, ka, izsludinot ārkārtas stāvokli, varēs sakārtot saistības ar kreditoriem un gūt atbalstu laistīšanas tehnikas iegādei. Aprēķini par lauksaimnieku zaudējumiem būšot sezonas beigās, atzina Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

“Jā, kaut kas būs dārgāks. Es saku, izvēlamies varbūt tos produktus, kuri nav tik dārgi. Un jaunā raža vienmēr ir dārgāka. Varbūt tāpēc kāds juta cenu kāpumu. Man arī nupat teica - burkāni ir kļuvuši daudz dārgāki. Es teicu, tu droši vien līdz šim pirki vecos, tagad ir jaunie burkāni, un tāpēc viņi tev liekas dārgāki. Ražotājiem būs atkal pārdomu gads, ko darīt, kā darīt, turpināt ražošanu… Investēt vēl papildu laistīšanas iekārtās? Ar to ir jārēķinās, ka tādi sausumi varētu būt,” norādīja Gulbe.

Centrāltirgū Daina tirgo dilles, spinātus un citus zaļumus. Lielais sausums Zemgales pusē ir licis pacelt produktu cenas. Visticamāk, to darīs arī rudenī.

“Līdz ar to nebūs ne veikalos, ne tirgū tās preces. Visi lauki tagad ir izžuvuši, izkaltuši. Kad jūs braucat uz Iecavas pusi, paskatieties. Tur puse labības nav. Tās ir šausmas. Arī kartupeļiem, es domāju, nav diez kas. Arī gotiņām daudzās vietās pat nav siena, kur nu vēl par pārējo. Ja nebūs lietus, tad būs beigas,” sprieda Daina.

Viņa atzina, ka tas ir licis celt cenas.

“Protams. Ja nav preces, ko darīt? Ir jālaista. Tā tak ir elektrība. Un elektrība maksā naudiņu. Tur jau tā lieta. Arī rudenī viss būs dārgs. Nebūs tik lēts kā vasarā,” prognozēja Daina.

Nedaudz tālāk savu preci tirgoja Dzintra. Viņa stāstīja, ka šogad nav pupiņu un zaļo zirnīšu, ko piedāvāt rīdziniekiem. Pupas un zirņi izžuva pilnībā. Pagaidām Dzintra cenu dārzeņiem vēl nav pacēlusi.

“Es pagaidām neesmu. Laikam nē pagaidām. Vēl nevaru pateikt, kā mums rudenī būs, novāksim un tad…”  sacīja Dzintra.

Dārzeņu sortimenta sarukumu kopumā pamana arī Centrāltirgus apmeklētāji. Pensionārs Jānis atnācis pēc pusotra kilograma kartupeļu un norādīja, ka cenu pieaugums viņam  nav palicis nepamanīts. Arī desmit centi kilogramā pensionāram esot liels atspaids. Vienīgi tomāti, tie gan neesot kļuvuši dārgāki.

“Tie paši gurķi. Kartupeļi, redziet? Eiro un 30 [centi]. Agrāk bija zem eiro. Tagad eiro un 30. Nu un svaigie gurķīši, tie arī tagad pāri par eiro iet. Ir, ir [cenas] cēlušās. Bet konkrēti par cik, nevaru pateikt,” atzina Jānis.

“Šādi tādi dārzenīši ir dārgāki. Nu mellenes, dārza mellenes,” atzina pircējs Rihards, piebilstot, ka zemeņu izvēles klāsts esot neliels.

Edīte Strazdiņa no kooperatīva „Mūsmāju dārzeņi” sacīja, ka dārzeņu raža šogad kavējusies aptuveni par nedēļu. Agros kartupeļus pagaidām piedāvā vien atsevišķas zemnieku saimniecības, kurām ir gan priekšrocības, gan pamatoti iemesli celt cenas.

Laikapstākļiem kļūstot labvēlīgākiem, būtisku uzlabojumu nebūšot. Tas, kas ir nokaltis, ir nokaltis. Dārzeņi, visticamāk, nesasniegs normālu izmēru, arī kāposti, puravi, kartupeļi un burkāni.

“Gan kāpostu galviņas... Nav vairs prognozējams, ka viņas paspēs attīstīties ļoti lielas un smagas. Būs mazāks izmērs, būs mazāka raža burkāniem. Būs mazāka raža kartupeļiem. Ja mēs skatāmies uz stādījumiem, kur ir kāposti, puravi, burkāni, ļoti daudzi stādi ir vienkārši izkrituši laukā, tas nozīmē, ka šī biezība būs mazāka. (..) Līdz ar to mēs jau šobrīd prognozējam vismaz par 30%-40% zemākas ražas visām kultūrām,” atzina Strazdiņa.

Laikapstākļi arī pērn izpostīja ražu, toreiz gan tieši otrādi - stipro lietavu dēļ.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti