Aplūkojot sociālās vietnes "Facebook" ziņu lentu, šovasar redzams, ka viens pēc otra tiek publicēti gan aicinājumi ieteikt kādas brīvdienu mājas, kuras vēl ir iespējams rezervēt, gan arī tiek publicēts plašs klāsts ar dažādiem piedāvājumiem. Sākot no kempingiem un viesu mājām un beidzot ar privātiem mājokļiem – gan dzīvokļiem, gan mājām. Atpūtnieki īpaši meklē brīvdienu mājas pie ūdens – ezera, jūras un upes.
Latvijas Radio aptaujātie tūrisma nozares eksperti atzīst, ka problēma tirgū ar tā dēvēto nelegālo piedāvājumu pastāv, bet pagaidām risinājums nav rasts un vienots reģistrs naktsmītnēm nav izveidots.
"Protams, pirms krīzes mēs gana daudz strādājām, lai padarītu šo segmentu atbilstošu standartiem. Es nerunāju tikai par nodokļu maksāšanu, bet par visām prasībām, kas viesim nodrošina sajūtu, ka, apmetoties un izvēloties naktsmītni, viņš ir drošībā," sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis.
Līdz ar krīzes pienākšanu prioritātes mainījās, un pagaidām godīga strādāšana un nodokļu maksāšana ir uz katra nozares dalībnieka sirdsapziņas.
"Tā kā šī krīze skar nozari, mēs vairāk uzmanību pievērsām nozares glābšanas instrumentiem un mazāk šoreiz uzstājām, lai Ekonomikas ministrija veltītu papildu pūles reģistra izstrādei. Ko mēs jau bijām domājuši, kam vajadzētu būt, lai visi nozares dalībnieki reģistrējas un apliecina savu atbilstību. Tas šobrīd ir atstāts katra paša godaprāta ziņā. Skatīsimies, vai tā būs tirgus kropļošana, vai tas drīzāk būs tā, ka tas pieprasījums ir tik liels, ka jebkurš piedāvājums apmierina pieprasījumu, kas ir gana liels," pauda Pinnis.
Latvijas lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs” vadītāja Asnate Ziemele stāstīja, ka privātais (un nereti nereģistrētais) naktsmītņu piedāvājumu klāsts ik gadus pieaug un no valsts puses šai problēmai vērība netiek pievērsta.
""Booking.com" pavisam nesen noreaģēja uz to ar reverso PVN. "Booking.com" reģistrē šos datus un sūta uz VID. Tad man jāsaka, ka "Airbnb" to dara mazāk vai nemaz. Dažas valstis Eiropā ir sākušas šīs sarunas, lai izkaustu nelegālo biznesu. Tāpat arī mūsu valsts to varēja darīt, bet laikam labāk šķiet piežmiegt legālos biznesus nekā nelegālos, un tā mēs te kuļamies," pauda Ziemele.
Viņa norādīja, ka lielākā problēma ir tā, ka nelegālā biznesā strādājošie ne tikai nemaksā nodokļus, bet viņu piedāvājumu arī nepārbauda visas uzraugošās iestādes, piemēram, darba inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un citas. Arī Pinnis nenoliedza, ka tūrisma nozarē ēnu ekonomikas problēma pastāv un tas rada negodīgu konkurenci.
"Ja izdodas kaut kāda mērā ietaupīt nodokļus, kaut vai ieņēmumu nodokļus, arī darba spēka nodokļus – varbūt daļējā vai nepilnā apmērā samaksāt, protams, ka tā ir negodīga konkurences priekšrocība, un personāla izmaksas var veidot 30-40% no ieņēmumiem, tas ir gana liels īpatsvars," uzsvēra Pinnis.
Viņš atzina, ka šis ir jūtīgs jautājums, kas nekur plauktā nav nolikts un asociācijas dienas kārtībā, visticamāk, nonāks nākamajā gadā.
