Cilvēkiem neizdodas iepirkt granulas
"Te ir mājas sirds – šis ir tas katls. Viņš ir tas, kas nodrošina principā visu siltumu mājai, siltās grīdas, un ziemā arī silto ūdeni – faktiski pilnīgi viss, lai māja normāli funkcionētu, ir atkarīgs no tā – ir vai nav mums granulas," pastāstīja Dace. Viņa ar savu ģimeni jau trešo gadu dzīvo privātmājā Mārupē. Ik gadu, beidzoties apkures sezonai, viņa gatavojas nākamajai, veicot jaunu granulu pasūtījumu Inčukalna uzņēmumā "Latgranula".
Lai nodrošinātu siltumu no rudens līdz pavasarim, ģimenei ir nepieciešamas aptuveni deviņas granulu paletes, taču šoreiz pasūtījums nav izdevies lielā cilvēku pieprasījuma dēļ.
"Tā vietā, lai viņi vienkārši pieņemtu pasūtījumu, viņi pateica, ka "nē, 6. jūnijā ir logs, no tikiem līdz tikiem – zvaniet". Mēs sākām zvanīties, es vienkārši trīs stundas visu laiku spiedu – atkārtot, atkārtot, atkārtot zvanu. Vīrs darīja to pašu.
No tām visām simtu reizēm man sanāca divas reizes tikt līdz tam, ka tas telefons tiešām sauca, bet neviens nepacēla," pastāstīja Dace.
Centieni sazināties ar citiem uzņēmumiem arī bija neveiksmīgi, un Dace pie granulām joprojām nav tikusi, tāpēc ar vīru nolēma nogaidīt, cerībā, ka granulu pietiks visiem.
Arī granulu cenu paaugstinājums pašlaik Daci neuztrauc – ir veidots naudas uzkrājums, palikuši nelieli granulu krājumi no pagājušās apkures sezonas, māja ir siltināta, un arī ir iespēja kurināt kamīnu, izmantojot malku.
"Es vispār negaužos par to, ka tā ir tā mana brīvības cena, es esmu gatava to maksāt. Bet nu, vienmēr jau var nogriezt mazāku temperatūru un uzvilkt džemperi, un tad tās granulas arī ir mazāk. Es baigi negribu gatavoties kaut kādiem super ļauniem scenārijiem, bet, protams, mēs saprotam, ka var gadīties tur kaut kādas ērtības upurēt," stāstīja sieviete.
Pie granulām nav ticis arī Siguldas iedzīvotājs Jānis, kurš šogad ir iegādājies īpašumu ar granulu apkuri.
Pēc paziņu ieteikumiem, viņš vēlējies laicīgi sagatavoties aukstajam laikam, tāpēc arī sazinājies ar Inčukalna uzņēmumu "Latgranula", kurā tobrīd bija labākais cenu piedāvājums. Uzņēmuma pārstāvji norādīja piecus telefona numurus, kuriem zvanīt, un ieteica ierasties uz dzīvo rindu, kurā būs iespēja nopirkt granulas.
"Iestājos rindā, aptuveni kaut kādu stundu divdesmit pirms vārtu atvēršanas. Rindā biju kaut kāds starp 50. un 60., ja nemaldos. Tad ražošanas, tā teikt, limiti tika izsmelti pie kādas 38. mašīnas. Visu laiku, kamēr stāvēju rindā, aktīvi zvanīju uz šiem norādītajiem pieciem telefona numuriem, veicu kaut kādus, plus mīnus 400 zvanus, no kuriem vienā reizē reāli sāka saukt, bet man atspieda," stāstīja Jānis.
Arī viņa centieni uzrunāt citus uzņēmumus bija neveiksmīgi, tādēļ granulu pašlaik vēl nav. Jānis gan neuztraucas, jo ir pārliecība, ka situācija normalizēsies un granulas varēs iegādāties visi gribētāji. Viņš gan ir domājis arī par granulu katla pārbūvi uz malkas katlu vai arī elektrības izmantošanu apsildei. Tomēr tas būs tikai pašā sliktākajā gadījumā, jo Jānis ir gatavs maksāt par granulām tādu summu, kādu uzņēmumi piedāvās.
Ražotāji aicina neuztraukties - granulu pietiks
Inčukalna uzņēmums "Latgranula" komentārus atteicās sniegt, bet kopumā visos Latvijas granulu ražošanas uzņēmumos situācija ir līdzīga – milzīgā pieprasījuma dēļ granulu ražošanas apjomi ir izsmelti, un arī cena dubultojusies. Tomēr situācija ar laiku nokārtosies. Tuvojoties aukstajam laikam, granulu netrūks, stāstīja uzņēmuma "Kurzemes granulas" valdes priekšsēdētājs Māris Petrovskis.
"Būtībā satraukumam nav pamata par to, ka granulas varētu Latvijas tirgū aptrūkties. Latvija ir viens no lielākajiem granulu ražotājiem un nebūt ne lielākais granulu patērētājs. Vienkārši šī straujā tirgus pieprasījuma dēļ varbūt ir izveidojusies situācija, kad cilvēkiem rodas iespaids, ka tirgū pietrūkst granulas. Protams, ka cilvēkiem varbūt ir grūti to saprast un pieņemt, kā viņi to darīja iepriekš, kad viņi vasaras beigās uzkrāja ziemai. Lai gan saglabājoties stabilam, pastāvīgam pieprasījumam, ražotāji jau spētu šo pieprasījumu apmierināt.
Protams, ka granulas vairs nekad nemaksās tur 100 eiro tonnā bez PVN, kā tas varbūt bija pirms gada. Tādas cenas nebūs, tas ir skaidrs, bet nu šobrīd, manuprāt, šī ažiotāža ir nedaudz lieka," stāstīja Petrovskis.
Būvniecības nama "Kurši" pārstāvis Sandris Vaitnieks skaidroja, ka, neraugoties uz straujo granulu cenu kāpumu, tostarp to trūkumu, cilvēki joprojām izvēlas uzstādīt granulu katlus, bet tiek domāts arī par citiem mājas siltināšanas veidiem.
"Sakarā ar gāzes cenu kāpumu un visu pārējo, varu pateikt to, ka ļoti daudzi arī pārgāja uz granulu katliem, lai, kā saka, ieekonomētu. Tajā pašā brīdī tas arī ir ļoti draudzīgs produkts dabai. Mēs, "Kurši", taisām tādu kā akciju arī uz siltināšanas materiāliem kā fasādes, vates, dekoratīvie apmetumi – tur arī ir ievērota aktivitāte, cilvēki vairāk siltina savas mājas, līdz ar to viņi arī ieekonomē siltumu, nav tik liels zudums vairāk," stāstīja Vaitnieks.
Izmantojot to, ka granulas ir kļuvušas par deficīta preci, aktīvi arī uzdarbojas granulu pārpircēji, piedāvājot tās pirkt par vēl augstāku cenu.
