Kartupeļu audzētājam Ilgvaram Krūmiņam kartupeļu lauki plešas 75 hektāru platībā, bet ražošanas vajadzībām līgumos ar piegādātājiem pārraudzībā ir ap 500 hektāriem. Viņš uzskata – kopumā raža būs laba, tomēr jārēķinās arī ar zaudējumiem.
"Lakstu puve, diezgan agresīvs gads šogad. Un otra problēma, ka šogad ir izteikti Kolorado vaboles bojājumi," stāstīja agronoms, biedrības "Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība" pārstāvis Ilgvars Krūmiņš.
Vietās, kur lietots mazāk vai vājāki augu aizsardzības līdzekļi, Kolorado vaboļu ietekme ir lielāka. Tomēr vairāk audzētājus uztrauc liekais mitrums uz laukiem.
Vaboles var nolasīt vai apmiglot, bet ūdens uzkrāšanās uz lauka veido lakstu puvi un samazina kartupeļu ražību. Vietās, kur ir vājāka augsnes irdināšanas sistēma un nesakopti grāvji, lauki pārplūst.
"Bija jau arī jūnijā lielie lieti, zemākās lauka vietās vietām gulēja ūdens. Ja ūdens guļ kartupeļu vagās ilgāk par divām trim dienām, tad stādījums ir neatgriezeniski pazaudēts. Mums gribētos, lai vismaz puse bumbuļu būtu [izmērā] virs 50 milimetriem. Pašlaik tikai viens bumbulis virs 50," stāstīja agronoms.
"Ūdens caurlaidība laukos ir atšķirīga. Laukos, kur sablīvēti apakšējie slāņi, ir tā, ka ūdenim ir grūtāk iesūkties, tad praktiski iesūkšanās apstājas vispār, tas nozīmē to, ka lauki pārplūst uz to brīdi un izspiež gaisu no augsnes, tas saknēm ļoti nepatīk, un attīstība apstājas," norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils.
Lai pielāgotos klimata pārmaiņām un to ietekmei uz lauksaimniecības vidi, piemēram, lai kontrolētu mitruma daudzumu uz lauka, Zemgales plānošanas reģions šobrīd intensīvi strādā pie dažādiem inovatīviem vides projektu risinājumiem.
"Viens no aktuālākajiem ir "Impetus", šī projekta ietvaros Zemgalei tiks nodrošināts klimata pārmaiņu pielāgošanas plāns. Tiks izstrādāta agrīna plūdu paziņošanas sistēma visam reģionam, jo šis plūdu jautājums ir ļoti aktuāls Zemgalē," norādīja Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Artūrs Penčura.
Paši lauksaimnieki šobrīd cer uz mazāku nokrišņu daudzumu septembrī, lai neveidojas dubļi un lai tehnikai ir vieglāk novākt gatavo ražu.
Tad arī varēs saprast, cik lieli būs šā gada zaudējumi.