Panorāma

Atbildīgo meklēšanu kavē neskaidrības likumos

Panorāma

Panorāma

«Lielais jautājums»: Latvijai vajadzīgs labāks mārketings

«Lielais jautājums»: Latvijai vajadzīgs labāks mārketings

Kad citu valstu uzņēmēji meklē sadarbības partnerus, liela nozīme ir arī tam, ko viņi zina vai domā par valsti, no kuras tiek nāk. Uzņēmēji atzīst – par Latvijas mārketingu noteikti vajadzētu domāt vairāk, jo mūsu valsts nav pietiekami atpazīstama. 

"Jā, es gribētu atbraukt uz Latviju, jo esmu dzirdējis, ka tā ir ļoti zaļa valsts, ka tajā ir daudz dabas, es gribētu atbraukt un nopeldēties Baltijas jūrā," tā 2012. gadā Latvijas valsts amatpersonu un uzņēmēju vizītes laikā Apvienotajo Arābu Emirātos sacīja Dubaijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Abdulrahmans Saifs Alghurairs.

Gan uzņēmēji, gan eksperti atzīst –  tam, kāds ir priekšrats par Latviju, ir ļoti liela nozīme arī uzņēmējdarbības kontaktu dibināšanai.

"Tādēļ, ka Latvija joprojām ir neliela valsts un maz pazīstama, galvenais, protams, ir reģions un zīmols. Tai pašā laikā daudzi uzņēmēji jautā, kas ir Latvija un no kurienes tu nāc. Tādējādi ir labi zināt pašiem mums, kas tad ir tas, ar ko mēs lepojamies," teica eksporta atbalsta kustības "The Red Jackets" dibinātāja Inese Andersone.

Valsts normatīvajos aktos pirmoreiz formulētā ziņa par Latviju, ko vēlamies nodot, atrodama pirms 12 gadiem pieņemtajā 2004. gada Ministru kabineta rīkojumā  – "Latvija kā dinamisks un kompetents Baltijas jūras reģiona zināšanu, darījumu un kultūras centrs".

Latvijas Institūta virsvadībā Latvija ir tikusi pasniegta gan kā zeme, kas dzied, kā zeme, kur atgriezties, kā kultūras centrs.  Bet runājot tieši par uzņēmējdarbības vidi, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) kampaņās uzsvērts Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un infrastruktūras attīstība.

Tomēr speciālisti atzīst – laba Latvijas mārketinga, kas uzrunātu uzņēmējus, trūkst.

Arī  "Aerodium" īpašnieki vēl pērn ar "Panorāmu" dalījās vērojumā, ka  Latvijas mārketings ir bijis vāji finansēts un nepareizi būvēts. 

"Tad, kad es runāju ar klientu, es saku, ka mēs esam gandrīz Vācija, bet par lētāku cenu. Patiesībā es savu eksporta darījumu balstu uz Vācijas mārketingu," iepriekš atzina "Aerodium" īpašnieks Ivars Beitāns.

"Aerodium" valdes priekšsēdētājs atzīst, ka šos pašus vārdus viņš varētu teikt arī šodien, jo nekas neesot mainījies.

Latvijas Institūtā norāda – dažādām kampaņām ne vienmēr pietiek resursu. Taču visi pieejamie kanāli, lai nodotu mums svarīgos vēstījumus, tiekot izmantoti.

"Mēs varam priecāties par to, ka Latvijā ir droša vide un ka šeit nav konfliktu, otrs – Latvijā noteikti ir inovatīva vide, ir prāti, kuri ir pārsteiguši un turpina pārsteigt ar saviem izgudrojumiem, arī ar savu pieeju dažādām lietām, kas it kā ir vispār zināms. Un trešais ir darbīgas rokas – tas ir gan šūšanas uzņēmumiem vai cita veda uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs šāda darbaspēka specifika," teica institūta direktore Aiva Rozenberga.

Gaidot valsts simtgadi, valdība Latvijas Institūtam ir piešķīruši papildu līdzekļus ārvalstu  žurnālistu uzņemšanai. Arī LIAA turpinās Latvijas dienas izstādēs, valsts atbalstītas uzņēmēju vizītes. Taču jaunām, speciālām kampaņām LIAA vadītājs jēgu neredzot.

"Tādu kopēju mērījumu, vai ieguldot kampaņā par zilām govīm vai par dziesmu svētkiem, vai mēs ar to panācām lielu vilkmi un uz Latviju sāka braukt tūristi vai ne, tad šādus mērījumus neesam veikuši, bet es jau avansā varu pateikt, ka ieraudzītais mums nepatiktu.

Tādām spontānām, vienreizējām, pēc tam aizmirstām akcijām nekādas ietekmes uz ekonomiskiem labumiem nav," uzskata LIAA vadītājs Andris Ozols.

Viņš turklāt uzsver, ka paši uzņēmēji ir vieni no galvenajiem  – viņi daudz vairāk veido valsts tēlu nekā politiķi.

Tomēr eksperti, runājot par biznesa partneru un investoru piesaisti, atzīst, - valsts politikas jautājums ir svarīgs, lai mūsu uzzīmētais tēls arī atbilst realitātei.

Šogad pirmajā pusgadā strauji samazinājās ārvalstu tiešo investīciju apmērs Latvijā. 2016.gada sešos mēnešos par investīciju veikšanu Latvijā pozitīvu lēmumu pieņēmuši desmit investori, turpretī 2015.gadā kopumā pozitīvu lēmumu par investēšanu Latvijā pieņēma 31 investors. Kopējais ārvalstu tiešo investīciju apmērs šogad sešos mēnešos ir 11,52 miljoni eiro, savukārt pērn tie bija 37,08 miljoni eiro.

Ekonomists Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā pētījis investīciju klimatu Latvijā. Secināts, ka problēmu jomas Latvijā ir zināmas, taču izpaliek nepieciešamie soļi šo problēmu risināšanā.

"Mēs jau kuro gadu runājam par izglītības un pievienotās vērtības problēmu, mēs runājam par demogrāfiju, mēs runājam par nenoteiktību, mēs runājam par ēnu ekonomiku,

mēs runājam par nodokļu politiku, sevišķi tagad mēs par to daudz runājam. Mēs runājam par nodokļu likumdošanas jautājumiem. Un tā tālāk un tā tālāk," teica Sauka.

Turklāt šīs lietas ir vienlīdz svarīgas kā citu valstu, tā mūsu pašu uzņēmējiem. Tādēļ, pēc ekonomista domām, ir vajadzīgs komplekss darbs, piesaistot inteliģenci un veidojot analītisko dienestu.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti