Panorāma

2017. gada budžetu pieņem pēc 20 stundu debatēm

Panorāma

Panorāma

«Lielais jautājums»: kā atsperties Latvijas ekonomikai?

«Lielais jautājums»: Kā Latvijas ekonomikai «noķert» Igauniju?

Pašlaik Latvija tikusi līdz 64% Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa, savukārt Igaunijai un arī Lietuvai veicas labāk. Eksperti uzskata, ka mēs atpaliekam par aptuveni pieciem gadiem. Tikmēr politiķi uzsver – uzlabojumi vajadzīgi izglītības sistēmā, jāatbalsta inovāciju bizness un jādomā par progresīvo nodokļu sistēmu.

 

Ekonomikas attīstībai būs veltītas arī LTV rīkotās debates “Lielais jautājums” 30.novembrī. 

Ekonomikas izaugsme jādubulto

Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums pirmajos piecos gados pēc neatkarības atgūšanas visas trīs Baltijas valstis bija līdzīgās pozīcijās. Tad vairāk priekšā izraujas Igaunija. 2006.gadā Latvija ar Lietuvu vēl turējās līdzīgi, bet 2008.gada krīzē Latvija iekrīt visdziļāk. Kopš tā laika esam jau būtiski atpalikuši gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Iekšzemes kopprodukts starptautiskā dolāra vērtībā uz katru iedzīvotāju mums jau ir par apmēram 3000 mazāks nekā kaimiņiem.

Eksperti norāda – lai noķertu Igauniju, mums turpmākajos piecus gados ekonomikas izaugsme būtu jādubulto.

Kā to panākt? To LTV jautāja divām valsts amatpersonām. Viens ir ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”), kurš valdībā atbild par valsts ekonomikas izaugsmi. Otrs – Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), kam ekonomika jāveicina caur Saeimas lēmumiem.

Abi politiķi vērtē, ka Latvijas lēnākas ekonomiskā izaugsme iemesli ir nereformēta izglītības sistēma, kas nespēj sagatavot pieprasītus speciālistus, nav ieviesta e-pārvalde, ir nesakārtots maksātnespējas process, nespēja izvēlēties prioritāro ekonomikas attīstības virzienu, kas Igaunijai ir inovācijas, bet Lietuvai – rūpniecība. Šie ir sen labi zināmi darbi, kas jāpaveic.

Izglītība un inovāciju bizness

“Mums ir trīs pīlāri – izglītība, izglītība un izglītība,” saka Ašeradens. Izglītības sistēmas izmaiņas kā ekonomikas dzinuli uzsver ne tikai ekonomikas ministrs. Arī Saeimā izskan stāsts par kādu lauksaimnieku, kurš nespējot pat par 1000 eiro algu atrast traktoristu, kurš prastu apieties ar jaunākās paaudzes traktoru.

“Viens piemērs – Malnavas koledža.

Šobrīd ir 1000 audzēkņu šajā koledžā, kas apmāca speciālistus, tai skaitā lauksaimniekus. Jaunākais traktors, ar ko tiek apmācīti jaunieši, ir 1990.gadā ražots “Belarus” traktors.

Neskaitāmus gadus koledža ir prasījusi, lai iedod līdzekļus jauna traktora iegādei, (..) ir nesadzirdēta. Paldies Dievam, nākamajā gadā šī skola saņems atbalstu, bet tas ir pēc 25 gadiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas," saka Naudiņš.

Lielāks atbalsts turpmāk tiek solīts arī inovatīvām biznesa idejām. "Mums būtu jāvienojas, kādā veidā mēs mainām tautsaimniecības struktūru par labu tieši šiem pievienotās vērtības pakalpojumiem un produktiem," saka ministrs.

Saeimas tautsaimniecības komisijas vadītājs jauno uzņēmēju iedvesmošanai pat atnāk uz interviju ar Polijā ražotu kāmīšiem paredzētu zāģu skaidu paku kā vienkāršāko piemēru, kā var sākt biznesu no gandrīz nekā.

Noķert Igauniju ar progresīvo nodokļu sistēmu?

"Izpratne par tautsaimniecību pēdējos 2-4 gados ir mainījusies politiķos, ministrijās, saprotot, ka pamats ir ražošana. Līdz ar to es diezgan optimistiski raugos, ka tuvākajos gados mēs varētu noķert Igauniju. Es domāju, ka tas nav nesasniedzams mērķis – arī apsteigt Zviedriju, Somiju, Dāniju!" saka Naudiņš.

Patlaban gan nav droši, vai noķert kaut vai Igauniju piecos gados ir reāli pat ar valdības optimistiski ieplānoto 5% pieaugumu gadā.

"Ja kāds domā, ka šobrīd tie rezultāti būs ļoti ātri, es neesmu tāds optimists," neslēpj Ašeradens.

Tomēr gan ekonomikas ministrs, gan Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs

uzskata, ka bez visiem citiem ekonomikas stimuliem, pie kuriem jāstrādā, labu rezultātu dotu pāreja uz progresīvo nodokļu sistēmu.

Tas nozīmē – jo lielāka alga, jo lielāks nodoklis. Un tas arī nozīmētu, ka, piemēram, Saeimas deputātiem no savas algas nodokļos būtu jāsamaksā par 300 eiro vairāk. "Saeimas deputāts var maksāt 300 eiro nodokļus vairāk no savas algas. Un svarīgi, lai šie 300 eiro nonāk mazāko algu nodokļu mazināšanai. Respektīvi, ražošanas sektorā šobrīd Latvijā ir 500-600 eiro neto alga. Lai 500 eiro atalgojumu izmaksātu uzņēmējs, tad viņam 450 eiro vēl nodokļos papildus jāsamaksā. Tā mana doma ir tāda, ka šīs algas, kas ir stipri virs 1000 eiro, no viņām tiek iekasēti 100-200 eiro. Saeimas deputātiem, pieņemsim, 300 eiro vairāk nodokļos, un šī summa kompensē nodokļus šīm mazajām algām," skaidro deputāts.

Vai šī sasaukuma Saeima būtu gatava par to nobalsot? Ministrs norāda, ka šis vienmēr ir smags jautājums gan politiskai, gan uzņēmējdarbības videi un visai sabiedrībai kopumā. "Tā ir milzīga izšķiršanās. Protams, šāds lēmums mūs viennozīmīgi ieceltu tādā ekonomiski attīstīto valstu saimē. Par to nav šaubu. Ja mēs skatāmies reģionu, kur mēs esam – Ziemeļvalstis – tad agri vai vēlu sabiedrība šādu lēmumu ir pieņēmusi. Latvijā, es domāju, tas nebūs vienkārši," saka Ašerādens.

Par to, cik grūti deputātus pārliecināt nevis vārdos, bet arī darbos kaut nedaudz mazināt plaisu starp pārtikušo un trūcīgo sabiedrības daļu, parāda piemērs ar PVN atmaksu par ekskluzīvo auto iegādi. Līdz šim tie dārgo automašīnu īpašnieki, kas deklarē, ka viņu līdz 50 000 vērtie spēkrati tiek izmantoti uzņēmējdarbībā, joprojām var prasīt, lai, pērkot ekskluzīvu auto, valsts atmaksā daļu no pievienotās vērtības nodokļa. 

Šo slieksni Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs bija ierosinājis tikai nedaudz samazināt – PVN varētu atgūt tie, kuri auto pirktu cenā līdz 40 000. Valsts budžets no tā gadā varētu iegūt ap 6 miljoniem eiro. Bet iecere tika noraidīta jau komisijā, pat nenonākot līdz Saeimas balsojumam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti