Lauvas tiesa bagātajām valstīm
Eiropas Stratēģisko investīciju fonds jeb Junkera plāns dalībvalstīm kopā paredz 315 miljardus eiro dažādu projektu īstenošanai. Katra dalībvalsts no tā var izmantot, cik vēlas. Bet lielā atšķirība no fondiem – šī nav vairs dāvināta nauda, bet tas ir aizdevums.
Tomēr naudu caur Junkera plānu var aizņemties:
- nedaudz lētāk nekā bankā;
- uz ilgākiem termiņiem nekā bankā;
- riskantākiem projektiem nekā piekristu banka.
Līdz šim sadalīta apmēram trešdaļa Junkera plāna līdzekļu. Un tos aktīvi izmantojušas vecākās un bagātākās dalībvalstis. Tās kopā ir ieguvušas 92%.
Tikmēr tikai 8% otra grupa – Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, tostarp ir arī Latvija.
Apetīte pēc atbalsta nav liela
Lai gan Junkera plāns darbojas jau gandrīz pusotru gadu, mūsu uzņēmēji pēc naudas diez ko neraujas.
"Tā nauda pilnībā jāatdod. Un faktiski ir tāda biznesa pieeja. Ir tiešām jāizsver visi riski un jāseko tam līdz un tā tālāk. Tas uzliek papildu saistības un atbildību šo projektu realizētājiem. Līdz ar to varbūt arī apetīte nav tik liela," teica investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.
Savukārt finanšu institūcijas "Altum", kuras uzdevums ir sniegt valsts atbalstu un konsultēt tos, kuri vēlas Junkera plāna naudu saņemt, norāda – virzība tomēr notiek.
"Latvijai situācija ir apmierinoša. Mums beidzot ir arī pirmais lielais projekts. Latvijā tas ir ticis apstiprināts.
Mums ir arī mazie projekti, kas ir iesniegti Eiropas Investīciju fondā," teica "Altum" vadītājs Reinis Bērziņš.
Līdz šim Junkera plāna naudas saņemšanai "Altum" uzņēmējus konsultējis par 25 projektiem. Tos plānots īstenot infrastruktūras, izglītības, zinātnes, attīstības un inovāciju, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomās. Un atbalsts būs pieejams arī maziem uzņēmumiem.
"30 miljonus eiro vairāk mēs spēsim sniegt garantijas mūsu uzņēmumiem – kopā līdz 100 inovatīviem uzņēmumiem šī summa var tikt izlietota, ko mēs garantējam," teica Bērziņš.
Finansējums grīdām, tramvajiem un ceļam
Viena no inovācijām, kas naudu jau saņēmusi, ir uzņēmuma "Primekss" betona grīdas. Grīda ir ne tikai gluda, bet sanāk arī par 50% stiprāka, par 30% ātrāk ieklājama, turklāt ietaupa 40% CO2 izmešu.
Attīstībai vajadzīgā nauda no Eiropas fondiem uzņēmumam nebija pieejama. Izmantot Junkera plānu ieteikusi arī kreditējošā banka, un tad caur "Altum" garantiju viss izdevies.
"Tas bija tiešām ļoti viegli. Jo "Altum" jau bija izdarījis visu pamatdarbu. "SEB banka" ierosināja, ka tas varētu būt labs veids, kā gūt papildu atbalstu, kā piešķirt lielākas investīcijas, lai mēs varētu vairāk uzlaboties, iet uz priekšu un attīstīties. Un tad no tā brīža, kad viņi to pateica, līdz brīdim, kad tas notika, bija burtiski dažas nedēļas. Tā ka tas tiešām nebija sarežģīti," teica uzņēmuma “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.
Starp lielajiem projektiem patlaban ir apstiprināti 75 miljoni "Rīgas satiksmes" projektam par zemās grīdas tramvajiem. Un "Latvijas Valsts ceļu" iecerētais Ķekavas apvedceļa projekts – ap 140-160 miljoni, kas vēl ir saskaņošanas procesā.
Jālobē nauda mazākiem projektiem
Taču gan paši iesaistītie, gan eksperti atzīst – mūsu valdošajiem politiķiem caur Eiropu būtu vairāk jālobē iespējas pretendēt arī uz mazākām summām no Junkera plāna.
"Es domāju – runāt visur tur, kur var saprast, kā pilnveidot Junkera plānu. Jo Junkera plāns līdz šim – šeit tomēr runa ir bijusi par ļoti lieliem projektiem. 50 miljonus, 70-100.
No mūsu puses skatoties, vairāk vajag runāt par to, ka arvien vairāk ir jāiet iekšā arī tādos projektos, kuri ir tiešām mazāki, piemēram, 15-20-30 miljonu eiro apmērā," teica "Altum" vadītājs.
"Jā, tas būtu loģiski. Baltijas izmēra ekonomikai, Latvijas izmēram. Skaidrs, mums faktiski to projektu, lai apgūtu simtiem miljonu, mēģinātu pretendēt – ir ļoti sarežģīti. Pat desmitiem miljonu projekti – mums ļoti sarežģīti. Bet – ja desmiti miljonu tiktu izmantoti atsevišķās programmās, kur mums ir mehānismi – kā tai pašā riska kapitālā, kur ir inovāciju virziens. Tas veicinātu," teica Rungainis.
Pēc Eiropas Komisijas datiem, patlaban uz citu Eiropas Savienības valstu fona Junkera plāna apguvē Latvija ir 22. vietā. Līdzās ir Igaunija. Bet starp Baltijas valstīm vislabāk veicas Lietuvai, kas atrodas 16. vietā.
