Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Kukulis – atpūtas ceļojums un pusmiljons eiro

Panorāma

Olainē deg bīstamie atkritumi

«Lielā talka» nerezidentu bankās

«Lielā talka» bankās – šogad aizplūduši vismaz 5 miljardi eiro

Latvijas komercbankas pārtraukušas sadarbību ar tā dēvētajām čaulas kompānijām, kas neveic saimniecisko darbību un ir reģistrētas valstīs, kur nav jāiesniedz finanšu pārskati. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) gaida no komercbankām atskaites un turpmākās darbības plānus. Pēc sākotnējiem aprēķiniem kopš gada sākuma no bankām aizplūduši 5 miljardi eiro.      

30. jūnijs ir galīgais termiņš, kad bankām jāpārtrauc attiecības ar paaugstināta riska klientiem. To precīzs skaits būs zināms tuvāko nedēļu laikā, saka  Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš, bet pirmie aprēķini rāda, ka kopā ar čaulu kompānijām no Latvijas varētu aizplūst ap miljardu eiro.

“Kopā šī gada laikā ir jau aizplūduši apmēram 5 miljardi, un vēl ceļā ir vismaz pusotrs miljards. Tas nozīmē, ka gada beigās visi ne-Latvijas noguldījumi būs 3,5 miljardu apmērā atlikuši,” atklāja Putniņš.

2015. gadā nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza gandrīz 13 miljardus eiro, tātad šā gada beigās tas būs par 10 miljardiem eiro mazāks.

“Ja mēs tā salīdzinām to klientu skaitu un to naudas apjomu, kas šobrīd pamet Latviju, un sūdzību skaitu, kas nonāk līdz mums, tad tas skaits ir ļoti neliels. Var teikt, ka bankas ļoti labi tiek galā ar šo,” atzina Putniņš.

Kopumā šajā laikā FKTK saņēma vairāk nekā simt sūdzību, norādīja Putniņš. Darbs ar bankām bija grūts tikai no sākuma, vēlāk nozare sapratusi, ka attiecību pārtraukšana ar riskantajiem klientiem nav peļņas, bet izdzīvošanas jautājums. Pastāvēja risks, ka varētu tikt pārtrauktas korespondējošās attiecības ne tikai ar dolāriem, bet arī ar citām valūtām.

Pašas bankas pagaidām nav gatavas plaši runāt publiski – process vēl nav noslēdzies. “Baltic International Bank” savā preses relīzē norāda, ka turpinās strādāt kapitāla pārvaldīšanas un investīciju pakalpojumu jomā.  

“BlueOrange” tagad sevi pozicionē kā inovatīvu banku un ļauj klientiem atvērt kontus tiešsaistē, savukārt “Rietumu banka” publiski paziņoja, ka turpmāk pievērsīsies Latvijas uzņēmēju kreditēšanai.

“Rietumu banka” pagaidām ir vienīgā, kura arī atklāj, ar cik daudziem klientiem ir pārtrauktas attiecības – tie ir četri tūkstoši.

Šobrīd bankas veic pēdējos labojumus savos biznesa plānos, kurus vērtēs FKTK. Jo riskantāks bizness, jo lielākas būs kapitāla prasības.

“Būs kādas iestādes, kas varbūt pārcelsies uz citām valstīm, kur apstākļi ir piemērotāki viņu izvēlētajām biznesa modelim. Lielāka daļa no bankām, šeit mēs runājam par 11 bankām, noteikti spēs atrast savu jauno vietu jaunajos apstākļos,” pastāstīja Putniņš.

Tāpat Putniņš pieļauj, ka varētu būt bankas, kas nolems likvidēties. FKTK cer, ka jau šogad izdosies pilnībā atteikties no tāda apzīmējuma kā “nerezidentu banka”.

Kontroles dienesta priekšniece Ilze Znotiņa iepriekš izteikusies, ka jāatbrīvojas ne tikai no ārzonas čaulu kompānijām, bet jāpievērš uzmanība arī vietējiem augsta riska klientiem.

KONTEKSTS:

Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, kuru vēlāk atbalstīja arī banku uzraugs

Lielākā daļa šo nerezidentu naudas plūst tieši caur čaulas kompānijām - piesega firmām bez reālas darbības, ko mēdz izmantot nelikumīgas naudas legalizēšanas shēmās. LSM iepriekš publicēja apkopojumu, kuras Latvijas bankas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.

Pēc “ABLV” problēmām Saeima aprīlī noteica aizliegumu Latvijā reģistrētām bankām sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. Iepriekš Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt arī FKTK darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt