Liegumu pārdot stratēģiskus uzņēmumus bez valdības atļaujas Saeima konceptuāli atbalsta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Nacionālās drošības likuma un Komerclikuma grozījumus, kas dotu tiesības Ministru kabinetam apturēt nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību pārdošanu, Saeima piekritusi skatīt steidzamības kārtā un atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Opozīcija neizpratnē par steigu

Par likumprojekta skatīšanu steidzamības kārtā balsoja 60 deputāti, savukārt pret bija 28 deputāti no partijas "Saskaņa" un "No sirds Latvijai". Opozīcijas partiju vairāki deputāti pauda atbalstu iecerētajām izmaiņām, taču kritizēja to pieņemšanu steidzamības kārtā, jo neesot skaidru argumentu tam.

"Pirmo reizi es redzu, ka kāda komisija izskata likumprojektu un tas tiek pasludināts kā slepens," norādīja parlamentārietis Jānis Ādamsons (“Saskaņa”), kurš arī pauda to, ka neesot skaidrs, kurš ir likumprojekta autors. Vēlāk gan Vilnis Ķirsis (“Vienotība”) apliecināja, ka autors ir Ekonomikas ministrija.

Ādamsona ieskatā, šāds likumprojekts bija nepieciešams jau pirms 10-15 gadiem, taču veids, kā tas tiek virzīts pašlaik, neesot pieņemams: "Kārtības ruļļa 81.pants paredz, ka deputātiem ir jābūt iespējai iepazīties ar jebkuru likumprojektu un viņa anotāciju 7 dienas pirms izskatīšanas Saeimā. Arī šeit tas netika ievērots."

Publiski neatklājot konkrētus argumentus, deputāts Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) sacīja, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti ar tiem esot iepazīstināti. "Mēs arī saprotam, ka nav runa par desmitiem darījumu tuvākajā laikā, bet tie var būt divi trīs darījumi tuvāko dažu gadu laikā. Tā kā nekādu milzonīgu ietekmi uz tautsaimniecību šis likumprojekts neatstās," atklāja Seržants.

Kritizējot iecerētos gadījumus, deputāts Ringolds Balodis (“No sirds Latvijai”) norādīja uz tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principiem, kas izriet no Satversmes 1.panta: “Kāpēc tagad? Kāpēc radīt tādu situāciju, ka faktiski mēs noliekam uz skaista zelta trauka advokātiem pilnu programmu saistībā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu neievērošanu šīs zemes vai starptautiskās tiesās, kur arī šo principu ievēro?”

Pret grozījumiem viena deputāte

Savukārt izmaiņu pieņemšanu pirmajā lasījumā kopā ar koalīcijas deputātiem atbalstīja opozīcijas partija "Latvijas Reģionu apvienība" un daži deputāti no partijas "No sirds Latvijai". Kopumā par to bija 62 parlamentārieši, "pret" viena deputāte - Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"), savukārt 21 deputāts no "Saskaņas" balsojumā atturējās.

"Mēs esam opozīcijā valdošajai koalīcijai, bet mēs neesam opozīcijā Latvijai," no no Saeimas tribīnes sacīja Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība). Viņš gan pauda neapmierinātību ar to, ka  likumprojekts parlamenta dienaskārtībā tikai parādījies šobrīd.

Ziņots, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām likumā paredzēts noteikt elektronisko sakaru komersantus ar būtisku ietekmi tirgū, raidošos medijus, kā arī enerģētikas uzņēmumus – dabasgāzes infrastruktūras komersantus un elektrības un siltumenerģijas ražotājus. Likums noteiks, ka šiem uzņēmumiem būs jāprasa atļauja Ministru kabinetam par izmaiņām īpašnieku rindās. 

Tāpat uzņēmumiem valdībai būs jānodod informācija par akcionāriem, biedriem un patiesā labuma guvējiem.

Valstij nevēlamiem dalībniekiem valdība varēs lūgt atbrīvoties no savām daļām, kā arī liegt balsstiesības uzņēmuma pārvaldībā.

Iepriekš šo grozījumu skatīšanu steidzamības kārtā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti