De Facto

RD Īpašuma departamenta konkurss sašūpo “pārmaiņu koalīciju”

De Facto

De Facto - nabadzības rādītāji Latvijā aug; Kā Kremlis sabiedrībai komunicē par situāciju Ukrainā?

Desmitdaļa uzņēmēju lūgto atbalstu par ierobežojumiem nesaņem

Līdzīgi uzņēmumi, atšķirīgi lēmumi – kā VID lemj par atbalstu pandēmijā

Neraugoties uz to, ka būvniecības nozare pandēmijas laikā kritumu nepiedzīvoja, bet šobrīd uzrāda aizvien lielākas uzkaršanas pazīmes, tā ir starp piecām nozarēm, kas saņēmusi vislielāko valsts atbalstu - dīkstāves pabalstu, algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu veidā. Tāpat arī redzams, ka līdzīgiem uzņēmumiem par atbalsta saņemšanu ir atšķirīgi lēmumi.

Būvniecībai lielākais atbalsts

Latvijas Televīzijas raidījums "de facto", atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ziņo, ka laikā no 2020. gada 12. marta līdz 2021. gada 30. jūnijam nodokļu maksātājiem no būvniecības nozares atbalstā dīkstāves pabalstu, subsīdiju un grantu veidā kopumā izmaksāti 76 228 470 eiro. No pandēmijas sākuma līdz šā gada 13. februārim Covid-19 valsts uzlikto ierobežojumu kompensēšanai visās nozarēs, dīkstāves pabalstos, algu subsīdijās un grantos izmaksājusi 674 miljonus eiro. 

Salīdzinot VID datus par pandēmijas laikā saņemto atbalstu pa nozarēm, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis secinājis, ka būvniecība ar saņemto atbalstu ir iekļuvusi starp piecām visvairāk atbalstītajām nozarēm. Tiesa, jāņem vērā, ka tirdzniecības un apstrādes rūpniecības nozares pašas par sevi ir ļoti lielas. 

Pandēmijas laikā saņemtais atbalsts pa nozarēm:

1.    Tirdzniecība 141,8 miljoni eiro
2.    Izmitināšana un ēdināšana 125,4 miljoni eiro
3.    Apstrādes rūpniecība 60 miljoni eiro
4.    Būvniecība 51,1 miljons eiro
5.    Māksla, izklaide un atpūta 38,1 miljons eiro

dati: VID/LDDK

Hermanis intervijā "de facto" uzsvēra, ka "vērtējot kādu atbalsta instrumentu efektivitāti, būtu jāskatās kontekstā, ne tikai, cik šīs nozares saņem dažādos atbalsta instrumentos, bet arī, cik viņi ir spējīgi maksāt [nodokļos]," jo tas, ko vēlas uzņēmēji, ir strādāt bez ierobežojumiem, nevis lūgt pabalstus.

Decembrī VID uzsāka atbalsta izmaksu saistībā ar uzliktajiem ierobežojumiem kopš 2021. gada oktobra. Par šo periodu līdz 16. februārim VID bija izmaksājis 82,29 miljonus eiro. Atbalsta saņēmējus tagad šķiro ne tikai pēc apgrozījuma krituma, kā iepriekšējā kovida vilnī, bet arī ir noteikts nozaru saraksts, pēc kura jāvadās, lai lemtu par atbalsta izmaksu. Saskaņā ar to, tagad atbalstu vairs nevar saņemt ne apstrādes rūpniecība, ne būvniecība, ne, piemēram, kokapstrādes nozare, kas pērn atbalstā saņēma 7,5 miljonus eiro, ne arī daudz citu nozaru.

Taču pat starp atbalstāmajām nozarēm visi prasītāji naudu nesaņem, jo VID vēl vērtē, vai ieņēmumu kritums patiešām saistāms ar ierobežojumiem un vai gadījumā nav tomēr paša komersanta neizdarība vai kļūda, piemēram, spējā piesaistīt klientus. Šādai šķirošanai gan ir iebildusi Ekonomikas ministrija.  

Viens taksometra šoferis iegūst atbalstu, otram atsaka

LTV raidījums "de facto" minēja kādu piemēru par individuālo komersantu, taksometra vadītāju, kuram algas subsīdija par oktobri, kad valstī bija noteikta mājsēde ar komandantstundu, sākotnēji atteikta, bet citam taksometra vadītājam pie tiem pašiem apstākļiem – izmaksāta.

Par pakalpojumu pieprasījumu mājsēdes laikā pastāstīja taksometra vadītājs, individuālais komersants Mārtiņš Dūks: "Tas bija tā kā ar nazi nogriezts - tikai rīta stundās, varētu teikt. Un pēc tam pievakarē, tieši pirms komandantstundas sākuma, kad cilvēki steidzās uz mājām, tas bija viens liels bums, kad visi skrēja. Un pēc tam viss, pēc tam futbolu varēja spēlēt pa ielām."

Ieņēmumi nokrita apmēram uz pusi. Mārtiņš Dūks novembrī, tiklīdz bija iespējams, pieteicās valsts izsludinātajam atbalstam – gan algas subsīdijai, gan apgrozāmo līdzekļu grantam. Liels bija viņa pārsteigums, kad īsi pirms Ziemassvētkiem, kad uzsākās atbalsta izmaksa, viņš saņēma atbildi, ka algas subsīdija viņam nepienākas. "(..) ieņēmumu samazinājums nav saistāms ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo taksometra pakalpojumu sniegšana 2021. gada oktobrī nebija aizliegta vai ierobežota (..)," bija teikts VID lēmumā.

VID ieskatā - ieņēmumi saruka, jo Mārtiņš Dūks nemācēja piesaistīt klientus. Tas, ka no ielām pazuda cilvēki, lēmumā nav pieminēts. Tai pašā laikā cits taksometra vadītājs, arī individuālais komersants, kurš atbalstam pieteicās tai pašā dienā, jau 21. decembrī saņēma pozitīvu lēmumu par algas subsīdiju. Šajā gadījumā VID nešaubījās, ka nozari skāruši ierobežojumi.

Mārtiņš Dūks lēmumu pārsūdzēja un beigu beigās algas subsīdiju tomēr saņēma – tā bija jau janvāra otrā puse. Pārsūdzēts ir arī lēmums par granta atteikumu, bet lēmums vēl nav pieņemts.

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme skaidroja, ka tā nav nekonsekvence lēmumos, bet gan sākotnēji nav pārbaudīts, vai taksists iepriekš strādājis arī naktīs, jo ierobežojumi attiekušies uz nakts stundām.

"Sākotnēji arī pirmajā instancē, pieņemot lēmumu, tas nebija līdz galam skaidrs, nebija pietiekami informācijas, vai viņš ir to darījis. Un otrajā, skatot apstākļus, saņemot papildus informāciju, tika konstatēts, ka viņš naktīs ir strādājis un šie ierobežojumi ir skāruši, tāpēc arī viņš saņēma atbalstu," sacīja Jaunzeme.

Cits piemērs. Prasīto atbalstu saistībā ar aizvadītā rudens ierobežojumiem nekavējoties saņēmusi viena no lielākajām reklāmas aģentūrām "McCANN Rīga". Decembrī un janvārī tai izmaksāti divi granti, kopumā 95 403 eiro. Lai gan reklāmas aģentūru darbību valdība neierobežoja, VID norādīja – viņi var kvalificēties atbalstam, ja, piemēram, zaudēti klienti no aizvērtajām nozarēm, piemēram, kultūras.

"Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja daudzu mūsu klientu biznesu, un viņu pieņemtie lēmumi ierobežojumu laikā atstāja negatīvu ietekmi uz mūsu kā mārketinga pakalpojumu sniedzēja apgrozījumu.

Līdzīgi kā daudzi Latvijas uzņēmumi, mēs varējām pieteikties un saņemt valsts atbalstu krīzē. Par spīti krīzei, spējām noturēt stabilu komandu un divos pandēmijas gados valsts budžetā nodokļos iemaksāt vairāk nekā vienu miljonu eiro." Tā uz "de facto" uzdoto jautājumu par to, kādēļ uzņēmums pieteicies atbalstam, atbildēja SIA "McCANN Rīga" valdes locekle Ieva Danieljana.

Uzņēmums grantu un algu subsīdiju veidā pandēmijas laikā (2021. un 2022. gadā) saņēmis kopumā 277 447 eiro.

VID vadītāja noraidīja bažas, ka trūkst vienotas pieejas iesniegumu izvērtēšanai. Un tas, ka pie dažādiem ierēdņiem var saņemt dažādas atbildes, esot mīts. Metodes vienādotas, turklāt lēmumi – pārsūdzami. 

Sarežģītā pieteikšanās atbalstam

Tā kā salīdzinot ar iepriekšējo ziemu, šajā reizē noteiktas nozares, kas var pretendēt uz atbalstu, VID uzskata, ka tagad izmaksas kļuvušas daudz mērķētākas nekā iepriekš, kad pietika ar apgrozījuma kritumu. "Mūsu tā pēdējā viļņa šis algoritms vispār bija izstrādāts tā, ka neviens, kurš neatbilda tam [NACE] kodam, viņš vienkārši nevarēja iesniegt iesniegumu, tātad, ja viņš iesniedz, tātad viņš atbilst. Nākamais - tiek vērtēts, vai viņš ir tajā nozarē, kas ir vispār ciet, tad viņš aiziet zaļo koridoru. Un pārējie  savukārt jāvērtē pēc tā, vai ierobežo, vai zaudējumi ir saistīti ar ierobežojumiem. Tad ir atkal nākošais koridors," stāstīja Jaunzeme.

Ierobežojumu kompensēšanai par laiku kopš pagājušā gada oktobra, VID uzņēmējiem izmaksājis vairāk nekā 82 miljonus eiro. Atbalstam algu subsīdijām noraidīti ap astoņiem procentiem darba devēju (8,7%) un patentmaksātāju (7,6%) iesniegumu, taču visvairāk atteikumu saņēmuši pašnodarbinātie (13,1%).

Savukārt lūgums izsniegt grantu apgrozāmajiem līdzekļiem atteikts ceturtdaļai iesniedzēju (26,5%).

Šajā periodā pēc pārsūdzēšanas jau pirmajā līmenī lēmums par labu uzņēmējam mainīts aptuveni piektdaļā gadījumu.

Nodokļu eksperts Jānis Taukačs, kurš analizējis arī VID lēmumus par atbalstu kovida krīzes laikā, norādīja, ka tieši maziem uzņēmējiem ir īpaši grūti tikt pie atbalsta. "Es nespēju iedomāties, kā mazais uzņēmējs…  Kāpēc mēs esam tik sarežģītu sistēmu [izveidojuši] mazajiem, lai viņi varētu saņemt šo atbalstu? Es nespēju savādāk izskaidrot, kā tikai šo steigu, kā tas tika izdarīts," atzina Taukačs. 

No visiem atteikumiem vairāk nekā puse saistīti ar to, ka VID ieskatā ieņēmumu samazinājums nav bijis saistīts ar ierobežojumiem, bet gan pašu uzņēmēju spēju organizēt darbu un piesaistīt klientus. Ekonomikas ministrija gan iebildusi, ka jāņem vērā apgrozījuma kritums un nozaru saraksti, savukārt VID individuāli vērtējis dažādu uzņēmumu paskaidrojumus. 

"Līdz ar to daudzi no tiem VID viedokļiem ir bijuši samērā subjektīvi. 

VID ir skatījies, vai tiešām tas ir saistītas, viņuprāt, ar šo ierobežojumu vai nē, tāpēc es domāju arī ir tik daudz strīdu. Ja VID būtu pieņēmis šo Ekonomikas ministrijas interpretāciju, tad šajā gadījumā strīdu nebūtu, tur viss skaidrs, vai tu esi tajā nozarē vai nē," saka Taukačs. 

LDDK jurists un darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš uzskata, ka "ir nepieciešams domāt par ilgtermiņa risinājumu, nevis katrai krīzei pielāgojot redzējumu."

Jau pēc dīkstāves pabalsta, atbalsta subsīdijas vai granta saņemšanas (visā pandēmijas laikā) vairāki simti nodokļu maksātāji to atgriezuši valstij. Atdotā summa pārsniedz 1,6 miljonus eiro, un līdzekļi atmaksāti pēc VID pieprasījuma vai pašu iniciatīvas, saprotot, ka kritēriji atbalsta saņemšanai tomēr nav tikuši izpildīti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt