Cik valsts varēs atļauties piešķirt papildu finansējumam jaunajām politikas iniciatīvām un prioritātēm, būs zināms augusta sākumā, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis:
„Augustā tāpēc, ka būs zināmi divu ceturkšņu iekšzemes kopprodukta rādītāji, tad precīzāk varēs novērtēt, cik liela būs nākamā gada fiskālā telpa jeb cik daudz papildu līdzekļu valsts varēs atļauties novirzīt jaunajām politikas iniciatīvām.”
Visbiežāk nozaru ministrijas iesniedz visas iniciatīvas, kurām nepieciešami papildu līdzekļi. Tādēļ pieprasījumi vienmēr pārsniedz valsts budžeta iespējas. Savukārt kompromisa lēmums tiek pieņemts par to, cik lielā mērā un kādas ieceres ir iespējams atbalstīt. Finanšu ministrijas jaunās politikas iniciatīvas uzskaita Aleksis Jarockis:
„Nepieciešams izveidot jaunas amata vietas, lai varētu izpildīt kopējās Eiropas Savienības (ES) prasības. ES nosaka to, ka revidentu uzraudzībai jābūt vēl stingrākai, tāpēc mēs prasām papildu trīs štata vietas. Otrais – izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija plāno ieviest azartspēļu automātu saslēgšanu vienotā tīklā, un tam ir nepieciešams finansējums. ”
Vēl divas iniciatīvas esot saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitātes uzlabošanu. Trijiem gadiem prasīts aptuveni 5 miljoni eiro.
Ministri piedāvājot gan lemt par papildu finansējumu skolotāju atalgojumam, gan medicīnas personālam, arī policistiem un tiesu darbiniekiem. Taču finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka ministriju vēlmes esot lielākas, nekā nākamā gada budžeta iespējas.
Visas Ārlietu ministrijas iesniegtās iniciatīvas kopumā izmaksātu gandrīz astoņus miljonu eiro, stāsta ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons. Viņš norāda, ka svarīgi būs realizēt ārpolitiskās aktivitātes Austrumpartnerības un Centrālāzijas valstīs. Ārlietu ministrijā uzsver arī nepieciešamību īstenot Latvijas kiberdrošības stratēģiju.
Cienot valdības lēmumu jau šogad un nākamgad atvēlēt papildu līdzekļus savai nozarei, Aizsardzības ministrija nolēma neiesniegt jaunās politikas iniciatīvas, atklāj ministrijas pārstāvis Kaspars Galkins:
„Tas ir politiski atbildīgs lēmums, pirmkārt. Otrkārt, Aizsardzības ministrija ir saņēmusi finansējumu un respektē un apzinās visas nepieciešamības, kas vajadzīgas citām ministrijām un nozarēm, tāpēc Aizsardzības ministrija risinās visus jautājumus tai atvēlētā budžeta ietvaros.”
Ministriju budžetos ir izdevies atrast 64 miljonus eiro. Tāpēc nākamgad jaunajām politikas iniciatīvām jau ieplānots novirzīt aptuveni 33 miljonus eiro, bet otra daļa paliks nozaru ministrijās, lai nākamgad pārdalītu prioritārām programmām.