Līdzās izmaiņām «Rīgas mežu» darbībā Rīgas dome plāno vēl vairākas nozares nodot privātās rokās

Tas, ka pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" saimniekošana ar apaļkoku pārstrādi kropļo konkurenci, tika secināts pirms pieciem gadiem. Bet, mainoties politiskajai vadībai domē un arī vadībai uzņēmumā, "Rīgas meži" iecerējusi atteikties no darba, ko labāk var paveikt privātais sektors. Līdzās tam dome vēl vairākas nozares plāno nodot privātās rokās.

Līdzās izmaiņām “Rīgas mežu” darbībā Rīgas dome plāno vēl vairākas nozares nodot privātās rokās
00:00 / 04:44
Lejuplādēt

Rīgas pašvaldība saskaņošanai nodevusi Konkurences padomei domes Mājokļu un vides komitejas izlemto, ka ar nākamā gada beigu pusi uzņēmums "Rīgas meži" pārtrauks dalību apaļkoku pārstrādes biznesā.

Pirms pieciem gadiem Valsts kontroles revidenti atklāja, ka "Rīgas mežu" kokzāģētava negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie ir pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Ja šādu priekšrocību nebūtu, tad kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem. Revidenti arī izpētīja, ka "Rīgas meži" varētu nopelnīt vairāk nekā četrus miljonus eiro, ja mežos iegūtos apaļkokus vienkārši pārdotu bez apstrādes.

Vēlāk izveidotās uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Toms Auškāps tagad ir gatavs no zāģētavas atteikties: "Galvenie kritēriji ir ilglaicīgi notikusi konkurences kropļošana un arī nesaimnieciska darbību uzņēmumā, uz ko vairākkārtīgi norādījusi gan Valsts kontrole, gan arī Konkurences padome. Protams, bijusi arī neatbilstība tiesību aktiem tieši ar lielu akcentu uz pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbībā. Mēs esam padomes vārdā lēmuši par iziešanu no apaļkoku pārstrādes biznesa."

"Rīgas mežu" kopējais neto apgrozījums pērn bija vairāk nekā 17 miljoni eiro. Savukārt kokzāģētavas ieņēmumi bija gandrīz piecarpus miljoni eiro jeb gandrīz trešā daļa no visiem uzņēmuma ieņēmumiem.

Līdzšinējo vilcināšanos ar atteikšanos no lietām, ar ko labi galā tiek privātais sektors, skaidroja domes Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus: "Iepriekšējais līdzdalības pārvērtējums pašvaldības kapitālsabiedrībām tika veikts 2015. gada beigās. Te gan ir jāatceras, ka no 2016. gada stājās spēkā jauns normatīvais regulējums. Valsts pārvaldes iekārtas likumā tāpēc jaunie līdzdalības izvērtējumi jau bija pilnīgi citādāki, ievērojot jaunos kritērijus. Un līdzdalības izvērtējums sakrita ļoti labi ar to posmu, kas pašvaldībā vispār notika. Arī domes maiņa, kas ļāva iespēju pārdefinēt un no jauna izvērtēt vispārējos stratēģiskos mērķus, kāpēc vispār pašvaldībai līdzdalība kapitālsabiedrībās ir jāsaglabā."

Un pašvaldība iet ceļu, ka tās uzņēmumi paliek pašai, bet no daļas nozarēm atsakās. "Rīgas mežu" gadījumā vispirms domāšot, kā no visām pārmaiņām vai, pareizāk sakot, negatīvām sekām pasargāt darbiniekus.

"Pats svarīgākais – mēs izsludinātu atklātu iepirkuma konkursu uz pakalpojumu sniedzēju, kas būtu kā konsultants, kas noteiktu mums nākamo visizdevīgāko saimniecisko veidu, kādā veidā strādāt tālāk," sacīja "Rīgas mežu" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Tādējādi vēl nav zināms, vai kokzāģētavu pārdos vai iznomās tiesības strādāt privātajam komersantam.

Rīgas dome pēdējos gados ir atteikusies no vairākiem uzņēmējdarbības veidiem, no kuriem, iespējams, zināmākais ir nerentablā pudeļu ūdens biznesa jeb "Rīgas ūdens" meitasuzņēmuma "Aqua Riga" likvidācija. "Rīgai vēsturiski bija kapitālsabiedrības, kas sniedza apdrošinātus pakalpojumus. Atceraties – bija tāda "Rīgas slimokases" jeb RSK apdrošināšana. Tad bija piemēram, mums kapitālsabiedrība, kas deva aizdevumus pret ķīlu; tas bija "Rīgas pilsētas lombards". Mums ir piederējušas daļas ceļu būves un uzturēšanas uzņēmumā "Ceļu pārvalde", divos uzņēmumos, kas sniedz viesnīcas pakalpojumus. Mums ir bijis arī ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veicējs, kas bija SIA "Rīgas ģeometrs", un daudzi citi," uzskaitīja Kapitālsabiedrību pārvaldes priekšniece Ilze Spūle-Statkus.

Bet vai un ar ko Rīga turpinās? Vispirms ar namu apsaimniekošanas lietām, tās lielākā mērā nododot privātās rokās.

"Piemēram, Vidzemes tirgu nodot privātajam tirgus dalībniekam, meklējot sadarbības partnerus. Tas varētu būt tuvākā laika jautājums. Tāpat, ja par Centrāltirgu runājam, vēl vairāk nepieciešams iesaistīt tirgus dalībniekus šajā teritorijā, piemēram, ekskursiju organizēšanā. Pašvaldībā vēl jādomā par tādiem darbības veidiem, ko īsteno kinoteātris "Splendid Palace"," atklāja Spūle-Statkus.

Jāpiebilst, ka Rīga jau sākusi četru kapitālsabiedrību reorganizāciju, lai centralizētu īpašumu apsaimniekošanas lietas, vērtējot iespējas vairāk dot darba komersantiem, nevis ar zaudējumiem strādāt domei pašai.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt