Sadaļas Sadaļas

Līdz svētdienai eirozonas ministri aptur sarunas ar Grieķiju

Sarunas par jaunas aizdevuma programmas piešķiršanu Grieķijai beigušās bez iznākuma. Eirozonas finanšu ministri pēc teju deviņu stundu diskusijām nolēma tās pārtraukt un pie sarunu galda atgriezties svētdien, 12.jūlijā.

„Eirogrupas sesija ir pabeigta. Turpinājums būs rītā (svētdien),” paziņoja Somijas minstrs Aleksandrs Stubs.

Sarunas par jauno Grieķijas piedāvājumu ir ļoti sarežģītas, taču eirozonas finanšu ministri aizvien strādā, lai panāktu vienošanos, pēc garajām diskusijām sacīja Eirogrupas vadītājs Jerūns Desielblūms.

Noprotams, ka Grieķijas piedāvājums gan samazināt pensijas, gan celt nodokļus, gan veikt vēl virkni reformu kreditoru acīs nav pietiekams, lai viņi piekristu jaunam vairāku desmitu miljardu eiro vērtam aizdevumam, ko Grieķija saņemtu nākamajos trīs gados.

Spriedze un domu atšķirības pieaug arī pašu dalībvalstu starpā, un patlaban arvien skaļāk runā par Vācijas piedāvājumu Grieķiju uz pieciem gadiem atstādināt no eirozonas, kamēr tā sakārto savas finanses.

Savukārt Somijas parlaments paziņojis, ka nepiekritīs nekādām atlaidēm un jauniem darījumiem ar Grieķiju. Eiroskeptiskās politiskās partijas pat ir piedraudējušas gāzt valdību, ja finanšu ministrs Aleksis Stubs piekritīs jebkādiem jauniem aizdevumiem Grieķijai.

Pēc deviņām garām sarunu stundām Briselē eirozonas finanšu ministri nolēma tās apturētu un no jauna ķerties klāt no rīta, kas būs jau pēc dažām stundām.

Svētdien plānots arī eirozonas līderu samits - valstu vadītāji tūlīt pēc finanšu ministru sanāksmes, lai arī kādu rezultātu tā nestu, diskutēs, ko darīt tālāk un kā risināt Grieķijas krīzi.

Iespēja nevienoties un Grieķijas izstāšanās nav nereāla. Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles izteikumi, ka Grieķiju būtu uz laiku jāatstādina, ir guvuši lielu rezonansi arī sociālajos tīmekļos un par to runā arī daudzos ietekmīgākajos Eiropas medijos. Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka gan brīdinājusi, ka nevienošanās Grieķiju ievedīs ārkārtīgi smagā finansiālā situācijā, Briselē runā arī par humānās palīdzības gatavošanu valstij.

Diezgan spilgti šajā ziņā iezīmējas arī eirozonas valstu atšķirības, jo Grieķiju aktīvi aizstāv Francija un Itālija, kuras cenšas tomēr panākt pielaidīgāku attieksmi no aizdevēju puses.

Vēstīts, ka līdz ar jaunās kreisās valdības nākšanu pie varas Grieķija daudzu mēnešu garumā nespēja vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par pēdējo vairāk nekā septiņu miljardu eiro vērto programmu, jo abas puses nepiekrita nosacījumiem. Grieķijas valdība vēlējās tos mīkstināt, aizdevēji palika pie sava.

Programmas termiņš beidzās, un, šo naudu nesaņēmusi, Grieķija faktiski nevar dzīvot tālāk. Šonedēļ Grieķijas puse ir iesniegusi aicinājumu sākt pilnīgi jaunas sarunas par pilnīgi jaunu vairāku desmitu miljardu eiro vērtu programmu no jau cita avota – krīzes mērķim īpaši izveidotā fonda, taču atkal visas puses nespēj vienoties par nosacījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt