Vingris norādīja, ka likums jau šobrīd paredz procedūru, kā sabiedrības vajadzībām var atsavināt privātos īpašumus, arī gadījumos, kad īpašnieki tam nepiekrīt. Ja īpašnieki nepiekrīt vai nespēj vienoties ar valsti par cenu, Saeima var atsavināt īpašumu ar atsevišķu likumu. Šīs normas jau darbojas un izmantotas lielu autoceļu un arī Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektos.
Taču pašlaik trūks regulējuma, kā kompensēt ierobežojumus vai zaudējumus, kas īpašniekiem var rasties jaunās dzelzceļa līnijas dēļ. Piemēram, kāda māja var atrasties ļoti tuvu jaunajai dzelzceļa līnijai, un tas pasliktinās dzīves kvalitāti. Šobrīd normatīvie akti nenosaka, kā kompensēt zaudējumus vai neērtības īpašniekiem.
Tāpēc Satiksmes ministrija plāno izpētīt, kā to varētu darīt, izvērtēt, kāda ir ārvalstu pieredze, un sadarbībā ar citām ministrijām un iesaistītajām institūcijām piedāvās uzlabojumus vai jaunu regulējumu. Izpēti plānots pabeigt līdz septembrim.
Savukārt Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka daži īpašnieki vēlētos šādos gadījumos īpašumu maiņu, ko ministrija varētu apsvērt.
Jau ziņots, ka nākamais sabiedrisko apspriežu cikls par “Rail Baltica” projektu plānots rudenī. Tad arī būs zināms ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt nākamgad jau detalizēti tiks uzmērīta izvēlētā trase un gatavoti lokālplānojumi, lai gada beigās izsludinātu iepirkumu projektēšanai. To jau darīs Baltijas valstu kopuzņēmums «RB Rail».
Pilnsabiedrībai «RB Latvija» ar darbiem līdz nākamā gada beigām jāiekļaujas nepilnu četru miljonu eiro tāmē. Latvijas Radio jau vēstīja, ka viss projekts Latvijā sākotnēji plānoto 1,3 miljardu eiro vietā izmaksās ne mazāk kā gandrīz divus miljardus.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem, jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz pat 85% lielu ES līdzfinansējumu.
"Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas posma kopējais garums ir 728 kilometri. Tostarp Lietuvā tas būs 264 kilometrus garš, Latvijā - 235, bet Igaunijā - 229 kilometrus garš, tomēr, tā kā šobrīd visās trijās Baltijas valstīs vēl tikai notiek izpēte par precīzu līnijas novietojumu, trases garums varētu tikt koriģēts.
