Līdz ar lielāku rocību modē nāk piena saldējumi

Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk pieprasa īpaši vasarā iecienīto našķi - saldējumu, vairāk dodot priekšroku tieši no piena ražotam produktam. Tomēr nereti pircējam ir grūti atšķirt, kurš saldējums ir ražots no piena un kurš - no augu taukiem, jo produkta sastāvs marķējumā bieži vien ir grūti salasāms.

Prasa veselīgāku saldējumu

"Garšīgs, garšīgs…," saldējuma pārdevēju Valliju satieku saulainā darba dienas pēcpusdienā Vecrīgā. Viņa priecājas par saulaino laiku, jo tas saldējuma pārdevējiem ir īsts pļaujas laiks. Pārdevēja, vitrīnā pārcilājot tajā esošos saldējumus, stāsta, ka paspējusi pārdot vairākus desmitus saldējumu. Plombīra un šokolādes saldējumi dienas laikā ir izpirkti, pieejami vien dārgāka sortimenta produkti. Ja arī pārējā vasara būs tikpat silta un saulaina, tad pircēju netrūks. „Šodien spīd saule, bet - kā ir auksts, tā nepērk,” stāsta Vallija.

Statistikas dati rāda, ka vislielākais pieprasījums pēc saldējuma Latvijā bijis pirmskrīzes gados. Krīze darīja savu, un šī ne pirmās nepieciešamības pārtikas produkta patēriņš mazinājās. Tomēr, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei, iedzīvotāji vairāk sāk patērēt saldo produktu. Ik gadu viens Latvijas iedzīvotājs patērē par puslitru vairāk saldējuma - vidēji līdz 6,4 litriem gadā - šis rādītājs ir ļoti tuvs Eiropas vidējam rādītājam.

Zīmīgi, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos un cilvēku rocības pieaugumu palielinās arī patērētāju pieprasījums pēc piena vai krējuma saldējuma. Tie gan ir dārgāki par analogu, kas ražots no augu taukiem, stāsta Latvijā vadošā saldējumu ražotāja "Rīgas Piena kombināts" (RPK) vadītājs Raimonds Misa.

"Viennozīmīgi pieprasījums visā pasaulē mainās uz dabiskumu un augu tauku daļas samazinājumu. Un Latvijā, it sevišķi saldējumu tirgū, diezgan ievērojami un strauji. Tas pats saldējums "TIO" ar augu taukiem ar katru gadu kritās, tāpēc tika pieņemts lēmums pāriet uz dabisko - piena taukiem. Tas ir viens no iemesliem,” skaidro Misa.

RPK vadītājs klāsta, ka lēmums saldējuma ražošanā augu taukus aizstāt ar piena taukiem saistīts arī ar kompānijas Krievijas izcelsmes īpašnieku plāniem iekarot Krievijas tirgu. Tur saldējuma patēriņš ir samērā neliels, bet ar augšupejošu tendenci. "Tā nianse, ka Krievijā labprāt ēd Krievijā neražotu importa saldējumu. Ja paši Krievijas ražotāji ražo no augu taukiem, tad tas ir pretsvars viņiem,” norāda Misa.

Eiropā viss saldētais - saldējums

"Rūjienas saldējuma" ražotāja īpašnieks Rolands Gulbis gan atzīmē, ka Krievijā par saldējumu var uzdot vien to, kas ir ražots no piena taukiem. "Krievijas tirgus savā likumdošanā ir gājis uz priekšu - to produktu, kas ražots no palmu eļļas, sauc par melamīnu, nevar saukt par saldējumu."

Gulbis stāsta, ka savulaik "Rūjienas saldējums" centās panākt, lai arī Latvijā par saldējumu varētu dēvēt vien no piena taukiem ražotu saldo produktu. Taču šie mēģinājumi beidzās nesekmīgi. "Savulaik Zemkopības ministrija nebija pretimnākoša. Ar Eiropu piesedzās, bet domāju, ka varēja atrast ceļu, kā to visu var sakārtot,” saka Gulbis.

Tikmēr Zemkopības ministrijas speciāliste Dace Ugare skaidro, ka Eiropas izpratnē saldējums, atšķirībā no, piemēram, sviesta vai krējuma, nav piena produkts. "Saldējums var būt jebkas, kas ir sasaldēts. Tā var būt sula un daudz kas citādāks,” skaidro Ugare.

Zemkopības ministrijas speciāliste atzīmē, ka ministrija ir nākusi pretim ražotājiem, nacionālā līmenī nosakot: ja ražošanā izmantota tikai piena izejviela, tad tikai tādu produktu var dēvēt par piena vai krējuma saldējumu. Tas gan neattiecas uz importa saldējumu.

"Tādēļ holandietis krējuma saldējumu, kurā ir 40% piena tauku un 15% - augu tauku, var pie mums atsūtīt. Viss kārtībā. Bet, ja šādu saldējumu saražo Latvijas ražotājs, tad tur var būt tikai piena tauki. Tas, no vienas puses ir slogs mūsu ražotājiem, bet no otras puses - tā ir niša, kur patērētājs zina, ka Latvijā ražots saldējums ar šādu nosaukumu būs bez augu taukiem, tikai ar piena taukiem, un nav jālasa sastāvs,” norāda ministrijas pārstāve.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) plānveidīgajās pašmāju ražotāju pārbaudēs līdz šim nav konstatējis, ka ražotāji blēdītos un piena saldējuma ražošanā izmantotu lētākos augu taukus. Agrāk plānveidā pārbaudīti dažādu, arī veikalos nopērkamā importa saldējuma sastāva atbilstība marķējumā norādītajam. Pārkāpumus nekonstatēja, un šīs pārbaudes naudas trūkuma dēļ arī izbeigtas. Šādas pārbaudes tagad seko vien pēc patērētāja sūdzības.

"Par sastāvu - tādas sūdzības nav bijušas, kur kāds norādītu, ka piena saldējumā būtu iekšā nepiena tauki. Ir par citām lietām - par problēmām ar marķējumu, ja uz iepakojuma norādīti rieksti vai šokolāde, vai kaut kas, ko atverot tur nekonstatē vai samaltā veidā konstatē, un nav tieši tāds kā zīmējumā. Tādi gan ir bijuši. Un tad mēs veicam pārbaudes un skatāmies, kas tur notiek,” saka PVD speciāliste Una Rubīna.

Neveselīgāki, jo ķīmiski apstrādāti

Dienesta speciāliste klāsta, ka augu tauki salīdzinājumā ar piena jeb dzīvnieku izcelsmes taukiem kopumā ir ne tikai salīdzinoši lētāki, bet arī organismam vērtīgāki. „Paši augu tauki jau patiesībā ir veselīgāki nekā dzīvnieku izcelsmes tauki. Bet te ir jautājums, ka augu tauki tiek hidrogenēti jeb ķīmiski apstrādāti. Līdz ar to vērtība samazinās. Un tieši šajos konditorejas un saldumu izstrādājumos tiek izmantoti šie hidrogenētie tauki, ķīmiski padarot produktus cietākus. Tā ir patērētāja izvēle, vai grib ēst produktu tikai no piena vai augu taukiem,” norāda Rubīna.

Papētot veikalos nopērkamos saldējumus, vairums ražoti no augu taukiem, un lielākoties tie ir importa ražojumi. Tie saskaņā ar tirgus pārzinātāju aplēsēm veido pusi no Latvijas saldējuma tirgus. Piena taukus pamatā izmanto pašmāju ražotāji.

Būs jaunas marķējuma normas

Zemkopības ministrijas speciāliste Ugare atzīst, ka marķējumā produkta sastāvu mazo burtu un citu iemeslu dēļ bieži vien ir grūti izlasīt, bet tas iedzīvotājiem būtu jādara. To atvieglos jaunās marķējuma prasības, kas noteiks burtu lielumu marķējumā.


„Būs noteikts, ka kontrastiem jābūt tādiem, lai var izlasīt. Piemēram, nevarēs zeltu uz dzeltena uzlikt - tas nav lasāms. Stāsies spēkā tādi normatīvie akti, ka būs patērētājam mazliet vieglāk izlasīt marķējumu. Nevajadzēs vairs lupu un brilles. Varbūt pietiks ar lupu,” ironiski piebilst Dace Ugare.

Zemkopības ministrijas speciāliste klāsta, ka pašreiz nav noteikts burtu izmērs un katrs ražotājs sava produkta sastāva aprakstā var izmantot tādu burtu lielumu, kas labāk patīk. Jaunās marķēšanas prasības stāsies spēkā no nākamā gada beigām un attieksies arī uz citu produktu ražotājiem. Tā ir laba ziņa patērētājiem, jo atvieglos viņu iespējas iepazīties ar to, kas izmantots viņu iekārotā produkta tapšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti