Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns gan norāda, ka līdzīgs risks pastāvējis arī līdz šim, bet pēc pāriešanas uz eiro tas ir iezīmējies spilgtāk. Paredzot atmazgātās naudas plūsmas pieaugumu jau iepriekš, esot pastiprināta uzraudzība, un pagaidām būtu pāragri apgalvot, ka šādu finanšu noziegumu skaits Latvijā būtiski pieaugs. „Šobrīd tas aktuālais moments – ka sakarā ar Latvijas pāreju uz eiro īpaši mēs esam ar to pievērsuši sev pasaules uzmanību, un, protams, vienlaikus pie visa pozitīvā, gribot negribot, nāk arī negatīvās parādības līdzi, un šī būtu kā viena no iespējami potenciāli negatīvām parādībām," stāsta Burkāns.
Starptautisko finanšu ziņu aģentūra "Blumberg" ceturtdien pavēstījusi, ka sadarbību ar Latviju pārtrauc ASV banka "JP Morgan". Aģentūras izplatītajā informācijā uzsvērts, ka banka apturējusi ASV dolāru pārskaitījumu apstiprināšanu Latvijas bankām, baidoties tieši no naudas atmazgāšanas riska.
Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis gan norāda, ka šis fakts bija zināms jau pirms mēneša un sadarbības pārtraukšana ir normāls biznesa process. Viņš arī pieļauj, ka informācija publiskota tieši ceturtdien, lai sašūpotu Latvijas finanšu vides tēlu laikā, kad notiek pāreja uz eiro.
Bijušais baņķieris Ģirts Rungainis apstiprina, ka „JP Morgan" lēmums, visticamāk, neietekmēs dolāru pārskaitījumus caur Latvijas bankām, bet norāda – pamats lēmumam pārtraukt sadarbību tiešām ir Latvijā atmazgātās naudas apjoms. "JP Morgan" bija palikusi lielākā ASV klīringa banka, kas strādāja ar Latvijas bankām. Un tas, ka viņi no tā atsakās un tagad paliek jau tikai vācu bankas, kas pastarpināti darbojas Amerikā, tas liecina par to, a "JP Morgan" nav ticis galā ar šīm prasībām kontrolēt naudas izcelsmi. Latvija darbojas lielā mērā kā šādu norēķinu centrs ar lielu nerezidentu aktivitāti – galvenokārt bijušo PSRS valstu. "JP Morgan" ir pacēlis rokas, ka viņi netiek ar to galā, kas, protams, liek domāt – vai mēs tiekam galā?" norādīja Rungainis.
Viņš gan uzsver – reti kurš Latvijas rezidents nodarbojas ar pārskaitījumiem dolāros, pārsvarā vietējo iedzīvotāju radīto naudas plūsmu veido eiro. Ja pārskaitījumi tomēr kļūs lēnāki vai dārgāki, tas ietekmētu galvenokārt nerezidentus Austrumeiropas valstīs.
