Marta nogalē notikušajā konferencē par PVN samazināšanu pārtikai zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) pauda atbalstu šādiem nodokļu atvieglojumiem konkrētās svaigas pārtikas grupās, lai mazinātu strauji augošo cenu ietekmi uz gala patērētāju.
Gerhards sacīja: "Arī nacionālā līmenī ir jāveic pasākumi, lai mazinātu Krievijas kara radīto ietekmi, un šobrīd īpašu aktualitāti ieguvis jautājums par PVN samazināšanu arī citiem Latvijā ražotiem pārtikas produktiem. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aprēķiniem, PVN likmei samazinoties no 21 uz 5%, prognozējams cenas samazinājums gala patērētājiem – svaigai gaļai un zivīm, kā arī piena pamatproduktiem varētu būt virs 10%, bet olām gandrīz 4%."
Arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) kārtējo reizi uzstāj uz PVN samazināšanu no 21 līdz 5% pārtikai, turklāt arī lopbarībai, minerālmēsliem un veterinārmedicīnas zālēm, lai uzņēmēji spētu nodrošināt pārtiku veikalu plauktos un tiktu veicināta iedzīvotāju pirktspēja, sacīja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.
Viņš norādīja: "Latvija ir to četru valstu sarakstā, kurai pārtikai ir šis standarta augstais PVN, vēl bez mums tāds ir kaimiņvalstīm un Dānijai. Šobrīd ir diskusijas, bet mums rada izbrīnu tas, ka nedzirdīgas ausis ir Saeimā. Runā par pabalstu piešķiršanu, bet nevar padomāt par visu sabiedrību. Mūsuprāt, tas ir politiskas dabas jautājums. Bet kas ir politikā!? Tāpat kā desās nezinām sastāvu, arī politikā nezinām sastāvu."
Martā divas trešdaļas no kopējā cenu kāpuma veidoja pārtikas, degvielas un elektrības cenu pieaugums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas martā palielinājās par ap 15%.
Tas mazinātu inflācijas spiedienu uz mājsaimniecībām
Vilnītis atzina – PVN samazināšana nenozīmē, ka pārtikas cenas proporcionāli pazemināsies, jo vienlaikus pārtikas ražošanas izmaksas un cenas turpina kāpt, bet tas lauksaimnieku ieskatā mazinās inflācijas spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem.
"Organizācija "Zemnieku saeima" aprēķinājusi, ka, samazinot PVN, cilvēks varētu gadā iegādāties par 300 eiro vairāk pārtikas. Un mēs nevaram samierināties ar to, ka Saeima nesaprot, ka mazturīgais cilvēks to ietaupīto naudu nekur no Latvijas ārā neizvedīs un neiztērēs citai produkcijai."
Par pārtikas ražotāju un lauksaimnieku iniciatīvu iestājas arī Latvijas Darba devēju konfederācijas jaunais prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.
Viņš sacīja, ka esošajos ārkārtas apstākļos valdībai vajadzētu izskatīt iespējas vismaz uz laiku samazināt PVN pirmās nepieciešamības precēm.
"Es uzskatu, ka produktu cenas, pat samazinot PVN, rudenī vēl pieaugs pret šodienu. Mēs saprotam, ka cenu kāpums vēl nav beidzies, jo te ir viena nianse, ka kopš brīža, kad produkta ražotājs saprot, ka cenu kāpums ir neizbēgams, līdz brīdim, kad šo efektu plauktā ierauga pircējs, kopumā paiet 6–9 mēneši. Un es nesabiezinu krāsas un nedomāju, ka Latvijai draud bada situācija, bet cenu pieaugums pārtikai un energoresursiem liks mainīt patēriņa modeli lielai daļai sabiedrības."
Redz ieguvumus
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe norādīja, ka, samazinot PVN likmi pārtikai, skaidri ieraugāmi gan ieguvumi, gan zaudējumi. Taču viņas ieskatā šobrīd ieguvumi svarīgi ne vien mazāk aizsargāto sabiedrības grupu atbalstam, bet vairāk arī vietējo ražotāju konkurētspējai.
"Kad poļi paziņoja tagad par savu nulles PVN pārtikai un degvielai, tad daudzi no Baltijas valstīm šajā slēpošanas sezonā brauca uz turieni, lai pildītu pilnas benzīna bākas, un tagad joprojām es skaidri zinu, ka tiek organizēti ar autobusiem braucieni uz Poliju iepirkt pārtiku. Un viņu veikali Polijas pierobežā ir pilni ar latviešiem un lietuviešiem. Vai tas ir labāk, ka mēs tad to savu naudu vispār aizvedam prom?" sacīja Gulbe.
2018. gadā samazinātu 5% PVN likmi sāka piemērot Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem.
Zemkopības ministrijas aprēķini liecina, ka kopš tā laika nozarē PVN maksātāju skaits pieaudzis par 13%.
Vēl par citiem rādītājiem, kuru dēļ ministrija atbalsta PVN samazināšanu tieši svaigai pārtikai, skaidroja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība): "Darījumu vērtība tieši ar samazināto 5% likmi ir pieaugusi par 30%, kas apliecina, ka cilvēki nāk ārā no pelēkās zonas, maksā nodokļus, norēķinās biežāk. Nozarē nodarbinātājiem algas pieaugušas par 37%, un darba ņēmēju skaits šajās dārzeņu un augļu nozarēs pieaudzis par 10% un, neieskaitot PVN, par 29% ir pieauguši nodokļu ieņēmumi valsts budžetā tieši no šīm nozarēm. Šie skaitļi, mūsuprāt, parāda samazināta PVN efektivitāti, ka ilgtermiņā tas valsts zaudējums nav tāds, kā mums šķiet īstermiņā."
PVN pārtikas produktiem, kam ir augsts vietējais patēriņš, ir stabili ienākumi valsts budžetā. Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka, pārtikas produktiem piemērojot 5% PVN likmi 21% likmes vietā, negatīvā fiskālā ietekme var būt no 40 līdz 150 miljoniem eiro gadā atkarībā no produktu klāsta.
Koalīcijā tam atbalsta nav – naudu vajag aizsardzībai
Regulāri virzītajai iecerei koalīcijā nav atbalsta, un Finanšu ministrs Jānis Reirs (Jaunā Vienotība") Latvijas Radio skaidroja, ka budžetā zaudējumus patlaban nevar pieļaut.
"Mēs esam pieņēmuši valdībā solidāri lēmumu, ka mums jāvirzās uz 2,5% aizsardzībai trijos gados, nevis vienā, jo budžets to nevarētu pavilkt, un mēs rēķinām, lai nebūtu jāveic konsolidācija, lai nebūtu šie izdevumi jāsamazina citās jomās. Līdz ar to šeit jebkuri līdzekļi, kas ienāk, šobrīd ir novirzāmi drošībai. Tāpat ar šiem līdzekļiem tiek nodrošināts pedagogu, policistu, armijā dienējošo, mediķu atalgojums. Tā nav nauda, kuru saliek kaut kur seifā vai pagrabā, bet gan tie ir līdzekļi, kas uzreiz tiek novirzīti tautsaimniecībai, lai pildītu pieņemtos budžeta lēmumus."
Lielākie ieguvēji būtu turīgie
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs pārliecināts, ka
PVN samazināšana pārtikai ir neefektīvs veids, kā samazināt ienākumu nevienlīdzību,
jo sabiedrības turīgā daļa, kas pārtikai tērē vairāk, arī būtu lielāki ieguvēji.
Tāpat patlaban nav reālu risinājumu šādu budžeta zaudējumu kompensēšanai, kas var radīt vajadzību celt citus nodokļus, sacīja ekonomists.
"Šobrīd PVN likme ir 21%, bet samazinot uz 5%, tas nozīmē, ka valsts budžeta ieņēmumi no nozares būs četras reizes zemāki un, lai tie nesamazinātos, tas nozīmē, ka pārtikas produktu mazumtirdzniecības apgrozījumam jāpieaug četras reizes, bet no tā, ka pārtikas cena samazināsies par 10%, pieprasījums pēc pārtikas tāpēc nepieaugs tik daudz. Tāpat ir argumenti, ka vidējā alga lauksaimniecībā un budžeta ieņēmumi ir pieauguši tieši pēc 2018. gadā ieviestā samazinātā nodokļa dārzeņiem, bet šī attīstība lauksaimniecībā notiek ar tieši to pašu ātrumu, kā attīstās kopējā Latvijas ekonomika."
Latvijas Lauksaimniecības universitāte patlaban veic aprēķinus, un Zemkopības ministrija vasaras vidū plāno atskaitīties par to, cik izmaksājusi samazināta PVN ieviešana dārzeņiem un ogām aizvadītajos četros gados, kā arī – kādu ietekmi radītu šī atvieglojuma paplašināšana arī svaigai gaļai, zivīm, piena produktiem un olām.
