Dienas notikumu apskats

Eiropas Olimpisko komiteju prezidentu Rio aiztur par nelikumīgu biļešu apriti

Dienas notikumu apskats

Turcijā sāk vajāt uzņēmējus - iespējamos Gilena atbalstītājus

Valdība tuvojas noslēgumam diskusijās par budžetu

Līdz ar 10 eiro pieaugumu minimālā alga nākamgad būs 380 eiro

Minimālā alga Latvijā nākamgad būs 380 eiro, kas ir par 10 eiro vairāk nekā šogad. Par to ceturtdien, 18.augustā, vienojusies valdība. Ar šo valdības lēmumu ir nemierā gan uzņēmumus apvienojošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS).

Plānotais minimālās algas pieaugums 10 eiro apmērā gan būs mazāks par Labklājība ministrijas piedāvāto 37 eiro palielinājumu. Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) piedāvāto 37 eiro pieaugumu nodēvēja par pārāk strauju.

Finanšu ministre Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina – minimālās algas celšanai valsts sektorā strādājošajiem valsts budžetā būs jāparedz ap 11 miljoni eiro. Tostarp aptuveni pieci miljoni eiro būs jānovirza minimālās algas palielināšanai veselības aprūpē strādājošajiem.

Pēc Reiznieces-Ozolas teiktā, pēc minimālās algas celšanas vajadzētu pieaugt darbaspēka nodokļu ieņēmumiem budžetā, jo palielināsies ar nodokļiem apliekamā summa.

Kritizē minimālās algas celšanu

LTRK vadītājs Jānis Endziņš Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja – tā kā produktivitātes kāpums nav tik straujš, minimālo algu nevajadzētu celt. Tiesa, minimālās algas celšana par 10 eiro vēl nav "tik traģiski", kā būtu gadījumā, ja tiktu atbalstīts Labklājības ministrijas priekšlikums palielināt minimālo algu par 37 eiro, atzina LTRK vadītājs.

"Minimālās algas celšanu vērtējam negatīvi, bet labi, ka tā netiek celta par 37 eiro, kas radītu bezdarba un ēnu ekonomikas pieaugumu.

Tas bija labākais, ko varējām panākt,” par minimālās algas celšanu par 10 eiro sacīja Endziņš.

“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks pauda viedokli, ka krietni vairāk mazturīgie no valsts iegūtu nevis ar minimālās algas palielināšanu, bet ar uzņēmējdarbības vides sakārtošanu. "Minimālās algas celšana izskatās kā zivs došana, nevis kā makšķeres došana. Valdībai vajadzētu nodarboties ar makšķeres došanu, nevis zivs došanu," uzskata Kazāks.

Kopš šā gada 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstīs un trešā zemākā Eiropas Savienībā. 

Neapliekamo minimumu nevarot celt

LBAS vadītājs Pēteris Krīgers Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" pauda viedokli, ka minimālās algas saņēmēji īpaši nejutīs algas pieaugumu. Tā vietā nākamgad vajadzēja palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, kas pašlaik ir 75 eiro.

Pēc Krīgera teiktā – neapliekamais minimums Latvijā būtu jāpaaugstina līdz tādam līmenim, kāds tas bijis pirms krīzes, proti, līdz aptuveni 130 eiro. Taču valdība priekšlikumu par neapliekamā minimuma celšanu neskatīja.

Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” gan atzina, ka valdība nevar atļauties paaugstināt ar IIN neapliekamo minimumu un tad kompensēt to pašvaldībām.

Tomēr pie jautājuma neapliekamo minimumu varot atgriezties, ja izdotos atrast kompromisu līdz septembra beigām. No Labklājības ministrijas gan šāda priekšlikuma nav bijis.

Tāpat valdība ceturtdien vienojusies par ieņēmumu un izdevumu apjomu 2017.gada budžetā, kā arī prioritātēm, pie kurām apņemas strādāt Ministru kabinets, bet ne par jauno politikas iniciatīvu atbalstīšanu, pastāstīja Kučinskis.

Audzēs mediķu un policistu algas

Ministri arī nolēma, ka iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma reforma tiks pabeigtas nevis 2018.gadā, kā iepriekš plānots, bet jau nākamgad.

Tikmēr veselības aprūpe sistēmai būs ieejami papildu 50 miljoni eiro.

No tiem 35 miljoni eiro, kas bija jau iepriekš solīti, būs tāda kā ugunsgrēka dzēšana, atzina Kučinskis. 10 miljoni eiro atrasti pacientu rindu mazināšanai, un vēl pieci miljoni atvēlēti minimālo un attiecīgi arī nedaudz lielāku algu kāpumam nozarē.

Veselības nozarē gan tika gaidīts lielāks pieaugums attiecībā uz 2017.gadu - ministre Anda Čakša iepriekš lēsa, ka “ugunsgrēka dzēšanai” nepieciešami vismaz 70 miljoni eiro.

Premjers atzina, ka attiecībā uz veselības aprūpes sistēmu lielāks finansiālais pieaugums būs tikai 2018.gadā. Tā būšot prioritāte.

Vēl diskutēs par solidaritātes nodokli

Gandrīz vienīgais no strīdīgajiem jautājumiem, kuru valdība tomēr atlikusi vēlākām diskusijām jau pēc budžeta apstiprināšanas, ir par solidaritātes nodokli. 

"Vienojāmies par to, ka tas tiek skatīts kopējā nodokļu pārskatīšanas paketē, ar ko valdība sāks darbu kopā ar partneriem septembrī – līdz aprīlim.

"Vienotības" teiktais par to, ka tam nav slikta efekta uz uzņēmējdarbību, ka tas nesamazina konkurētspēju – to mēs varam pārbaudīt tikai tad, kad gada maksājumi ir izskatīti, tas ir, 1.janvārī (..). Tātad pilnībā mēs atsakāmies tikai 2017.gadā, bet attiecībā uz 2018.gadu šis jautājums pilnīgi noteikti tiks vēl diskutēts," teica Kučinskis.

LTRK vadītājs atzina, ka uzņēmēji bija cerējuši uz solidaritātes nodokļa reformu. "Tas, ko mēs ļoti sagaidījām, ir reformas solidaritātes nodoklim, nu, diemžēl "Vienotības" tādas kantainas pozīcijas dēļ mēs netiekam uz priekšu šajā jautājumā," teica Endziņš.

Valdība ceturtdien pēc apspriedes ar sociālajiem un sadarbības partneriem arī atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā un nodrošinās iespēju papildus izdevumiem atvēlēt vēl 3,1 miljonus eiro. Starp tiem, piemēram, bija priekšlikums nākamgad palielināt valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu no valsts kapitālsabiedrībām.

Tāpat valdība vienojās arī par solidārās atbildības ieviešu būvniecībā publiskajos iepirkumos, kas nozīmēs, ka būvdarbu ģenerāluzņēmējam būs jāatbild arī par viņa apakšuzņēmēju nodokļu parādiem un neizmaksātajām algām. 

Jau ziņots, ka valdība sākusi darbu nākamā gada valsts budžeta. Tajā saskaņā ar iepriekšējiem plāniem bija plānots papildus sadalīt vairāk nekā 70 miljonus eiro. Taču sēdē šonedēļ nolemts nākamgad prioritārajiem pasākumiem no valsts budžeta novirzīt lielāku summu 102,6 miljonus eiro.

Tāpat vēstīts par tiesu darbinieku prasību palielināt atalgojumu. Tieslietu ministrija vēlas tiesu darbinieku algas būtiski palielināt trīs gados. 2017. gadā tam vajadzīgi papildu četri miljoni eiro, bet divos nākamajos attiecīgi – 5,6 miljoni un 10 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt