Minimālo algu vai mazāk saņēma 124,2 tūkstoši jeb 15,3% darbinieku, kas ir par 3,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada 3. ceturksnī.
Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija no 450 līdz 700 eiro, gada laikā palielinājās par 0,7 procentpunktiem (3. ceturksnī – 33,5%), bet to, kuru darba samaksa bija no 700 līdz 1400 eiro, pieauga par 6,3 procentpunktiem (3. ceturksnī – 27,1%).
Gada laikā 1400 eiro un vairāk saņēmušo personu īpatsvars palielinājies par 1,6 procentpunktiem.
Šī gada 3. ceturksnī 3,3% darbinieku atalgojums netika aprēķināts vai izmaksāts, bet 3,0% darba samaksas lielumu nenorādīja.
Kopumā šī gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 920,1 tūkstotis jeb 65,3% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 17,2 tūkstošiem. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,9 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits – par 10,5 tūkstošiem.
Lai gan kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2018. gada 2. ceturksnī ES – 60,5%), 3. ceturksnī tas bija zemākais starp Baltijas valstīm – Igaunijā nodarbinātības līmenis bija 68,2%, bet Lietuvā – 65,4%.
2018. gada 3. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15–24 gadu vecumā bija 36,2%, kas ir par 1,3 procentpunktiem augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 62,7 tūkstoši jauniešu.
Trešajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,8 stundas, kas ir tikpat daudz, cik šajā periodā gadu iepriekš.
Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti 2018. gada 3. ceturksnī piedalījās 4,1 tūkstotis mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7,3 tūkstošus iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem.
