Lidosta "Rīga" norāda, ka lēmums par darbinieku samazinājumu pieņemts pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apjomu par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes.
Lidostā “Rīga” strādājošās aviokompānijas jau ir informējušas lidostu, ka turpmākajos mēnešos – līdz pat jūnijam – plāno atcelt lielāko daļu lidojumu, tostarp nacionālā aviokompānija “airBaltic” laika periodā no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim samazinās darbības apjomus, atceļot aptuveni 50% plānoto lidojumu.
Lidosta uzsver, ka, lai arī uz to kā valsts kapitālsabiedrību neattiecas valsts pasākumi darbinieku dīkstāves atbalstam, iepriekšējo gadu veiksmīgā saimnieciskā darbība un uzkrātās rezerves ir devušas lidostai iespēju saglabāt darba vietu visiem darbiniekiem līdz valstī pašlaik noteiktajam ārkārtas situācijas beigu termiņam – 14.aprīlim. Uzņēmuma vadība sadarbībā ar Satiksmes ministriju izstrādājusi un iesniegusi valdībā detalizētus priekšlikumus valsts atbalsta pasākumiem, lai saglabātu uzņēmuma pastāvēšanu un darbotiesspēju ilgtermiņā.
"Prognozes liecina, ka vīrusa krīzes ietekme ilgs ne dienas vai nedēļas, bet mēnešus un gadus. Vēl pirms mēneša lidosta “Rīga” bija vadošais Baltijas aviācijas uzņēmums ar ambicioziem attīstības plāniem, bet šodien mēs vairs necīnāmies par vadošo lomu un labākajiem darbības rādītājiem – šodien mēs cīnāmies par izdzīvošanu. Pat pie visoptimistiskākajām prognozēm tikai 2021. gada beigās lidostas darbības apjoms varētu sasniegt 80% no pagājušā gada rādītājiem,” norāda lidostas “Rīga” valde.
Samazināšana skars visas lidostas struktūrvienības, vērtējot konkrēto darbinieku profesionalitāti un darba rezultātus. Lidostas valde norāda, ka tās mērķis ir "ieziemot" uzņēmumu tādā veidā, lai pēc krīzes lidosta spētu maksimāli efektīvi atsākt darbību. Atlaižamo darbinieku skaits noteikts, vērtējot funkcijas, kādas lidostai būs jāīsteno, strādājot ierobežotā apjomā, un ņemot vērā nepieciešamo rezervi, lai uzņēmuma darbību varētu veiksmīgi atsākt, krīzei beidzoties. Lidosta uzsver, ka tiek gādāts, lai nodrošinātu maksimāli labvēlīgus apstākļus darbiniekiem, kuri paliks strādāt lidostā. Solidarizējoties ar kolēģiem, savu atalgojumu samazinās arī uzņēmuma valde.
"Uz šo brīdi mēs esam iesnieguši Nodarbinātības valsts aģentūrā iesniegumu par 509 darbiniekiem, bet galējais darbinieku skaits būs zināms pēc tam, kad būs noslēgušās konsultācijas ar arodbiedrībām," saka "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāve Laura Karnīte.
Plānots, ka kolektīvās atlaišanas process noslēgsies 1. jūnijā. Līdz tam visi lidostā strādājošie turpinās saņemt darba samaksu. Tie darbinieki, kuriem lidostas līdz minimumam samazinātā darbības apjoma dēļ nebūs jāpilda darba pienākumi, atradīsies apmaksātā dīkstāvē.
Lidostu darbinieku arodbiedrībā norāda, ka centīšoties runāt par atlaižamo darbinieku skaita samazināšanu, piemēram, nosūtot darbiniekus garos atvaļinājumos vai kādā citā veidā.
"Tas sarunu process jau nav tāds, ka mēs uzreiz dodam piekrišanu un viss. Tās sarunas turpināsies. Mūsu galvenā nostāja, lai darbiniekiem būtu visas likumā noteiktās sociālās garantijas, kas ir darba likumā noteiktas, ja viņus atlaiž, un otrs arī, laitad, ja cilvēks aiziet citur strādāt, ja viņam ir tāda griba un iespēja, atgriežoties lidostā, saglabā visu darba stāžu, visus bonusus un visu," atzīst Lidostu darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Juris Štekels.
Lidostas valde uzsver, ka ikviens lidostas darbinieks, kuru skars atlaišana, tiks gaidīts atpakaļ darbā, tiklīdz tautsaimniecība, aviācijas nozare un uzņēmuma darbība atjaunosies.
Savukārt Satiksmes ministrs Tālis Linkaits no Jaunās konservatīvās partijas, komentējot lidostas ieceri atlaist 500 darbiniekus, uzsver, ka visā Eiropā aviācijas nozare tiek ieziemota un tāds ir arī Latvijas uzdevums.
“Tas pamata scenārijs, ka lidojumi varētu atsākties jūlijā, augustā.
Bet uzņēmumiem - gan ''Latvijas Gaisa satiksmei'', gan aviokompānijām, gan Rīgas lidostai ir uzdevums pārziemot līdz šim laikam ar mazāko iespējamo darbinieku skaitu un mazāko iespējamo izmaksu līmeni. Nodrošināt pamatfunkciju veikšanu, lai brīdī, kad lidojumi atkal atsākās, tad mēs varam atsākt pilnvērtīgu darbu," pauž Linkaits.
Satiksmes ministrs prognozē, ka aviācijas jomas atjaunošanās katrā Eiropas valstī atsāksies savā laikā, nevis vienoti, jo katrā vīrusa izplatīšanās apjoms ir atšķirīgs.
“Ir būtiski aviācijas nozarei, ko mēs sagaidām no Eiropas Savienības, tas ir vienots regulējums attiecībā uz izmaksām pasažieriem. Mēs sagaidām, ka būs regulējums, kas atļaus aviokompānijām naudas kompensāciju vietā izdot tā saucamos kompensācijas vaučerus," norāda Linkaits.
Tālis Linkaits uzsver, ka līdz šim Latvijā aviācijas nozare tautsaimniecībai nodrošināja 3% no iekšzemes kopprodukta.
