Viņš gan neizplūda skaidrojumos, ko tieši roboti varētu darīt restorānos, vien izteica cerību, ka robotizācija kādā no restorāniem varētu īstenoties gada laikā.
Gan Ķirsons, gan “B bāra” īpašnieks Armands Mednieks akcentēja, ka Latvijā sabiedriskās ēdināšanās uzņēmumiem nodokļi ir nepanesami. Ķirsons pauda, ka “mēs maksājam drausmīgus nodokļus”. Ja valsts tikai prasa maksāt nodokļus un nedod atvieglojumus, jo sevišķi jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem, tad ir grūti izdzīvot.
Viņam piekrita Mednieks, kurš pauda, ka viņa bizness izdzīvo tikai tāpēc, ka tūristi vasarā dod ienākumus. Ziemā bizness ir ar zaudējumiem, jo iekšējā pirktspēja ir ļoti vāja. “Tas ir ilgdzīvošanas modelis, taču tas ir nožēlojums, ja tā ir jādzīvo”, teica Mednieks.
Lielas problēmas sagādā arī darbinieku trūkums. Mednieks norādīja, ka sabiedriskajā ēdināšanā darbinieki tiek meklēti visā Eiropā. Līdz ar to “B bārs” ir spiests nodarboties ar darbinieku vervēšanu, pieņemot, ka tie var aiziet strādāt uz Eiropu par lielākām algām.
Abiem uzņēmējiem piekrita nodokļu konsultante Lienīte Caune, kura vārdos pauda apbrīnu, ka sabiedriskajā ēdināšanā uzņēmējdarbība vispār ir iespējama. Viņa atkārtoja jau agrāk uzņēmēju teikto, ka ir jāsamazina vai nu darbaspēka nodokļi, vai arī, ja to nedara – ir jāievieš samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme.