Iedzīvotāji Latvijā vairāk domā un rūpējas par savu veselību, bet arī dārgāk maksā par dažādiem veselības pakalpojumiem, kas attiecīgi ceļ polišu cenas. Bet šī nav viennozīmīgi pozitīva tendence, atzina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.
"Ceru, ka dzīvības apdrošināšana tomēr atgriezīsies pirmajā vietā, jo 20% no tirgus – tas ir zems līmenis. Gribētos tomēr, lai šī proporcija pamazām aug.
Ja skatāmies uz attīstītajām valstīm, tad tur dzīvības apdrošināšana ir 50% vai pat 60% no kopējā tirgus," skaidroja Abāšins.
Pēc viņa teiktā, dzīvības apdrošināšana ir tā, kas parāda, cik liels sabiedrībā ir sociālais drošības spilvens, un arī to, cik gatavi un spējīgi cilvēki ir maksāt par lielāku drošību mūsu dzīvēs. Dzīvības apdrošināšanā ieskaita arī uzkrājošo apdrošināšanu, un, pēc Abāšina teiktā, šogad, redzot mīnusus uzkrājumos, daudzi izlēma izņemt uzkrāto.
"Gada sākumā, kad sākās karš [Ukrainā], pieaugums atlīdzību pusē bija virs 100%, tagad trīs ceturkšņos pieaugums nostabilizējies ap 48%. Tur saistībā ar karu un to, ka visi investīciju tirgi nobrauca uz leju, bija daļa cilvēku, kuri šīs polises pārtrauca. Plus cilvēkus māc bažas par to, kā spēsim samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem šoziem.
Tas, ko jutām – diezgan daudzi klienti uzkrājumus ņēma ārā. It īpaši pavasarī, kad karš sākās. Rudens pusē ir nostabilizējies, samazinājies [uzkrājumu izņemšana].
Bet īsti labi un pareizi tas nebija, jo brīdī, kad tirgi nobrauca uz leju, cilvēks izrāva uzkrājumu ārā un tā piefiksēja zaudējumus. Būtu mazliet pagaidījuši, tirgus būtu uzkāpis atkal pamazām un zaudējumi nebūtu. Bet tā bija cilvēku izvēle, un tajā mirklī daļa klientu izvēlējās polises pārtraukt," stāstīja asociācijas vadītājs.
Šobrīd apdrošinātāji, tāpat kā visi pārējie uzņēmumi, bažīgi skatās uz cenu kāpumu.
"Apdrošināšana arī ir inflācijas spirālē. Apdrošinātāji ir atkarīgi no nozarēm, kas visbiežāk sniedz pakalpojumus. Veselības apdrošināšanā tie ir veselības pakalpojumu sniedzēji, no kuriem esam atkarīgi. Ja tur cenas ceļas, tad apdrošinātāji, gribi negribi, ir spiesti, no vienas puses, cenu spiest uz augšu, no otras puses, ir klients, kurš mēģina polises cenu spiest uz leju, un trešais spēlētājs šajā mīlas trīsstūrī ir apdrošinātājs pats, kurš mēģina savu efektivitāti celt, lai administratīvās izmaksas būtu lētākas un apdrošinātājs polises cenu nebūtu spiests celt par tiem pašiem procentiem, par kādiem aug veselības aprūpes pakalpojumu cenas. Tā kā tas mīlas trīsstūris tur ir, cīniņš tur notiek, bet skaidrs, ka inflācija ir. Skaidrs arī, ka klientu skaits ir nedaudz pat pieaudzis, par spīti tam, ka viens otrs klients šinī mirklī nav spējīgs maksāt par veselības apdrošināšanu.
Bet pārsteidzoši, tomēr vēl aizvien veselības apdrošināšana saglabājas kā tāds diezgan spēcīgs vai pat ļoti spēcīgs motivācijas instruments," teica Abāšins.
Jautāts, vai apdrošinātāji neuztraucas par uzņēmēju vēlmi taupīt, piemēram, atsakoties no darbinieku veselības apdrošināšanas polisēm, Abāšins skaidroja, ka polise tomēr ir būtisks darbinieku piesaistīšanas instruments.
"Vienos svaru kausos būs tādi uzņēmumi, kas nespēs par šīm veselības apdrošināšanas polisēm vairs samaksāt. Otros svaru kausos būs tas, ka uzņēmumi mēģinās noturēt vērtīgos kadrus. Kurš no svaru kausiem kurā laikā būs smagāks un uz kuru pusi nosvērsies – to redzēsim," sacīja LAA vadītājs.
