Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji pieteikumu licences saņemšanai var iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Maksa par licences izsniegšanu ir 100 eiro, un to izsniegs uz pieciem gadiem. Kāpēc nepieciešama grāmatvežu licencēšana, stāsta VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.
„Galvenais licencēšanas mērķis ir, pirmkārt, uzlabot grāmatvežu pakalpojumu kvalitāti. Bet otrs – arī uzņēmējiem, kuri šo pakalpojumu saņem, ne vienmēr ir skaidrs, kurš grāmatvedis ir godprātīgs un zinošs.
Šajā situācijā bieži vien šis uzņēmējs ir cietējs tādēļ, ka pakalpojums ir nekvalitatīvs, un tad uzņēmums saņem sodu no VID, piemēram, par nepareizi aprēķinātiem nodokļiem. Jau šobrīd aicinām uzņēmējus pārliecināties, ka grāmatvedis ir bijis tik apzinīgs, ka šo licenci saņēmis. Mēs esam izsnieguši arī izņēmuma licences gan tiem, kas vēl joprojām mācās, gan arī pensionāri saņēmuši licenci. Tātad arī viņi grib parādīties šajā publiskajā datu bāzē, ka viņi joprojām ir gana kvalificēti un valsts viņus atzīst par labiem grāmatvežiem,” norāda Rudzīte.
Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere uzsver, ka arī asociācija atbalsta licenču izsniegšanu, jo tas ļaus sakārtot situāciju nozarē.
„Grāmatvedības pakalpojumi nav tas pats, kas grāmatvedis uz vietas, tur ir pilnīgi citi nosacījumi. Lai vadītu grāmatvedības uzņēmumu un organizētu darbu, tomēr jābūt mazliet augstākām zināšanām, nekā vienkārši cilvēks pabeidzis trīs mēnešu kursus grāmatvedībā. Pirmkārt, klienti riskē zaudēt savu naudu, jo grāmatvedis arī uzņēmumam var nodarīt būtisku kaitējumu, ja viņš rīkojas neatbilstoši likumam, uzņēmums var dabūt gan lielus sodus, gan citus finansiālos zaudējumus ciest. Otrs moments ir tas, ka valsts tādējādi zaudē ienākumus, tāpēc ka grāmatveži ir tie, kuri aprēķina nodokļus un tos deklarē. Ja tas netiek darīts pareizi vai grāmatveži iesaistās kaut kādās shēmās, lai apietu nodokļu nomaksu, tad cieš visa biznesa vide,” skaidro Beķere.
Gan Lilita Beķere, gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidente Lienīte Skaraine ir vienisprātis, ka
maksa par grāmatvežu pakalpojumiem nākotnē palielināsies, bet ne tikai licencēšanas dēļ. Grāmatvežiem būs arī citi papildu pienākumi, piemēram, jāseko līdzi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām.
„Jāvērtē klienti, jāuzrauga viņu naudas izcelsmes un darījumu dokumentu apjoms, kas ir jāsagatavo. Ja tur vēl ir kādi ārvalstnieki, tad viņi vispār ir zem lielās lupas. Tā kā tas viss prasa gana lielu birokrātisko darbu, gan arī patiesībā uzliek lielu atbildību. Un atkarībā no ārpakalpojumu sniedzēja lieluma un klientu struktūras šie pasākumi ir vai nu pusslodzes vai pat veselas slodzes vērti. Tātad saprotiet paši, kādas tās ir personāla izmaksas. Un šobrīd, ņemot vērā inflāciju, pakalpojumu cenas celsies diezgan būtiski. Vai to varēs pacelt mazie uzņēmumi un pašnodarbinātās personas? Viņiem būs grūti,” uzsver Skaraine.
Kopš 1. jūlija grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem izsniegtas tikai 317 licences, kas ir 5,3% no kopējā skaita.
VID pārstāve Agnese Rudzīte aicina grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus neatstāt licences kārtošanu uz pēdējo brīdi.
„Tā ir latvieša daba – visu darīt pēdējā dienā, bet VID tiek dots katra iesnieguma izskatīšanai mēnesis. Mēs, protams, varam arī likumiskā kārtā pagarināt, lai nav tā, ka kāds paliek bez licences 2023. gada 1. jūlijā un nevar strādāt. Mēs esam runājuši arī personīgi ar vairākiem grāmatvežiem – tad gada pārskati, tad citas atskaites, visi atliek. Kaut gan es domāju, ka kvalificēties bez jebkādas piepūles var vismaz 50% no visiem 6000 grāmatvežu, kas pie mums reģistrējušies,” norāda Rudzīte.
VID aicina piedalīties tiešsaistes seminārā, kas notiks 8. decembrī 10.30. Tajā skaidros, kādi dokumenti nepieciešami, lai saņemtu licenci, un kādas ir tipiskākās līdz šim pieļautās kļūdas.
