Tāpat Lībiņa-Egnere komentēja situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, kur likumdošana esot sakārtota, taču “ABLV Bank” gadījums parāda robus tiesībsargājošo un uzraugošo iestāžu darbā. Turklāt tas parāda arī to, ka pēdējo 20 gadu laikā banku uzraudzība nav bijusi ne Šveices, ne Luksemburgas līmenī. Un tagad tas mums dārgi atmaksājas, piebilda deputāte.
Tāpat pārdomas radot tas, ka banka neesot pietiekami sodīta par naudas plūsmām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju. Iepriekš bija zināms, ka banku uzraugs 2017.gada vidū sodījis trīs bankas, kuru klienti pamanījušies apiet sankcijas pret Ziemeļkoreju, un vēlāk sodītas vēl divas bankas. "ABLV Bank" starp šīm piecām sodītajām nav bijusi.
KONTEKSTS:
Īpaša uzmanība banku sektoram pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
Pēc “ABLV” problēmām politiķi atbalstīja ieceri ieviest finanšu sektorā nodevu par čaulu kompāniju, ārzonu kompāniju un citu īpaši riskantu ārvalstu klientu apkalpošanu. Bet Finanšu ministrija rosināja auditā vērtēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbības attiecībā uz “ABLV Bank”.
