Krustpunktā

Brīvais mikrofons, 15. aprīlis

Krustpunktā

Žurnālisti par cilvēku uzvedību pandēmijas laikā un arī par dezinformāciju

Kā atrast kompromisu starp uzņēmēju vēlmi attīstīt ražošanu un iedzīvotāju pretestību

LIAA: Valstij gar degunu gadā aiziet simtiem miljonu eiro investīcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Vairākus vēja parkus nav izdevies uzcelt, jo iedzīvotāji un pašvaldība ieceres ir apturējuši. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pastāstīja, ka Tukuma novada Pienavas vēja parka gadījumā palaisti garām 100 miljoni eiro. Un arī kopumā katru gadu tiek pazaudēti vairāki simti miljoni eiro, kas tuvojas miljardam.

ĪSUMĀ:

  • Liels iedzīvotāju protests pašvaldībai liek atteikt uzņēmēja investīcijām.
  • LIAA lēš, ka Latvijai paslīd garām simtiem miljonu investīcijās.
  • LIAA vadītājs uzskata, ka iedzīvotājiem nepietiekami izskaidrots labums, ko viņi var gūt no, piemēram, vēja parka darbības.
  • Pašvaldības uzskata, ka redz gan iedzīvotāju pusi, gan uzņēmēju vajadzības.
  • LIAA grib, lai institūcijas sadarbojas un risina investoru problēmas.
  • LIAA arī paredz investoru piesaisti ar dotācijām.

"Tas noteikti ir politiskais fons. Ja ir viedā investīcija, zaļā enerģija, tur daudz darbinieku nebūs, attiecīgi ieguvums cilvēkiem nav skaidrs," stāstīja Rožkalns. Viņš skaidroja, ka, piemēram, vēja parki palielinātu naudas daudzumu valsts budžetā, kā arī elektrība kļūtu lētāka. Tādējādi redzams, ka trūkst komunikācijas gan uzņēmēju, gan pašvaldības un iedzīvotāju starpā.

Rožkalns pieļāva, ka daļai iedzīvotāju joprojām ir atmiņā negatīvā pieredze par ražošanas objektiem no Padomju Savienības laikiem. Pat ja visi dokumenti ir kārtībā, cilvēki tic, ka vides kvalitāte pasliktināsies un nauda līdz vienkāršajiem iedzīvotājiem nenonāks.

Rožkalns gan norādīja, ka tā gan, protams, arī nav vienīgā problēma investīciju piesaistē.

Pēc Rožkalna teiktā, LIAA proaktīvi runā ar tādiem uzņēmējiem, kuri , iespējami mazāk pasliktinot vidi, rada maksimālu pievienoto vērtību piemēram, ražojot zaļo enerģiju, viedās tehnoloģijas.

Biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga iepazīstināja ar pasaules pieredzi, kur, ja vietējos iedzīvotājus iesaista uzņēmējdarbībā, piemēram, cilvēkiem pieder uzņēmuma daļa vai daļa no saražotās elektroenerģijas, viņi daudz pozitīvāk uzņem vēja parkus. Vienlaikus Brizga uzsvēra, ka uzņēmējiem vajadzētu skaidrot cilvēkiem tik ilgi, kamēr viņi pieņem, ja ideja patiešām ir realizējama un ietekmes uz vidi novērtējums pozitīvs. Biedrībā gan uzskata, ka nekādā gadījumā nevar pieļaut bezatbildīgu saimniekošanu, kad uzņēmums tikai ievāc peļņu, bet lielākās izmaksas jāuzņemas cilvēkiem apkārtnē.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa uzsvēra, ka uzņēmumiem interesē, ko domā iedzīvotāji, jo viņiem ir jāstrādā vienā vidē kopā ar citiem. Viņa arī meta bumbu pašvaldību dārziņā, norādot, ka viena uzņēmuma devums pret kādu lielāku grupu vēlētāju var neizrādīties pietiekams, tādēļ tā darbību nobremzē. Pēc viņas teiktā, pašvaldības kā ieguvumu uzskata tikai uzņēmumus, kuri nodarbina daudz cilvēku noteiktajā teritorijā.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis savukārt norādīja, ka pašvaldības nav nekas abstrakts - tajās pārstāvjus ievēlē iedzīvotāji. Tad, ja iedzīvotāji nav apmierināti ar pašvaldības darbu, tajā var ievēlēt citus deputātus.

Pašvaldības nodrošinot lielisku sadarbību, ja gan iedzīvotāji, gan uzņēmējs viens otru atbalsta. Iedzīvotāju viedoklis ir būtisks. Kaminskis norādīja, ka tie, kuri neieklausās cilvēku viedoklī, ir īstermiņa domātāji. Pašvaldības redz gan iedzīvotāju pusi, gan uzņēmēju vajadzības.

Rožkalns pastāstīja arī par datu bāzi un sadarbību, ko LIAA būtu gatava koordinēt. Lai varētu saprast to, kas ir investori, kuri grib darboties Latvijā.

Institūcijām sadarbojoties, varētu identificēt problēmas un, iespējams, piedāvāt kādu citu vietu, ja konkrētajā novadā uzņēmumam neizdodas sākt darbu.

LIAA arī norādīja, ka Covid-19 krīzes laiks varētu dot iespēju piesaistīt investorus. Tos varētu piesaistīt arī ar dotācijām, ja tie izpilda kādus nosacījumus, piemēram, ražo, tērējot mazāk elektroenerģijas. Tādējādi valstij būtu vairāk investīciju, vairāk ražotāju, kā arī zaļāka ražošana. Arī LTRK ir līdzīgs skatījums, un tiek gatavots stratēģisks plānu attīstībai.

KONTEKSTS:

Tukuma novada domes deputāti 26. martā nolēma neakceptēt "Pienava Wind" paredzēto darbību - vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecību.

Domē pauda, ka lēmumprojekts par vēja parku būvniecības neakceptēšanu bija balstīts apjomīgā atzinumā, ņemot vērā Satversmes normas, starptautisko tiesību normas, vides tiesību aktus, Satversmes tiesas spriedumus un administratīvo tiesu judikatūru.

Atzinumā izvērtēts vēja parka iespējamais kaitējums videi, izjaucot sugu bioloģisko daudzveidību, īpaši ciešot putniem un aizsargājamām sikspārņu sugām, kā arī ainavas neatgriezeniska sabojāšana, jo vēja ģeneratoru torņi paredzēti divreiz augstāki, nekā jebkur Latvijā pašlaik ir uzstādīti.

Dokumentā esot paustas arī bažas par vēja ģeneratoru drošību avāriju un ugunsnelaimju gadījumos, kā arī citi aspekti.

Domē uzsvēra, ka neviena būvniecības iecere Tukuma novadā līdz šim vēl nebija izsaukusi tik izteiktus sabiedrības protestus. Pret vēja elektrostaciju parka "Pienava" būvniecību bija saņemti 10 326 iedzīvotāju parakstīti iebildumi - 8210 klātienē parakstīti, bet 2116 bija elektroniski parakstīti portālā "Manabalss.lv".

Uzņēmums "Eolus" jau 2016. gadā izteica vēlmi Dobeles un Tukuma novados izveidot Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku. Visu šo laiku vērienīgo ieceri pavada iedzīvotāju iebildumiDobelē vēja parku, visticamāk, nebūvēs. Vēja parka izveidei Pienavā izveidotais uzņēmums "Pienava Wind" domes lēmumu grasās pārsūdzēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti