„Katrā ziņā, ir zināms tas, ka tur ir iesaistīti LIAA darbinieki un izmeklēšana turpināsies,” ar šādu paziņojumu otrdienas vakarā, sniedzot interviju Latvijas Televīzijas raidījumam „Viens pret vienu” nāca klajā partiju "KPV LV" pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Dienu vēlāk ministrs gan precizēja, ka ar to nav jāsaprot, ka LIAA darbinieki ir iesaistīti noziedzīgos nodarījumos, bet gan sniedz informāciju izmeklētājiem.
Tomēr Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols uzsver, ka ministra teiktais nodarījis grūti labojamu kaitējumu gan aģentūrai, kas atbildīga par investīciju piesaisti Latvijai, gan valstij kopumā. „Es domāju, ministram būtu publiski jāatvainojas LIAA darbiniekiem, kurus viņš ir aizskāris, nevis juridiski jālīferē, ka - vai tad viņi nav iesaistīti, jo viņi taču sniedz liecības un viņiem ir kāds mistisks statuss,” tā piektdien, 22. martā, preses konferencē pauda Ozols.
LIAA jau gadiem ilgi administrē dažādas ar uzņēmējdarbības atbalstu saistītas Eiropas Savienības fondu programmas. Iepriekšējā Eiropas fondu plānošanas periodā, kad notikusi iespējamā Eiropas naudas izkrāpšana, par kuru ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros otrdien aizturētas piecas personas, atbalsts no LIAA administrētajām programmām piešķirts vairāk nekā 5000 projektiem.
LIAA Juridiskā departamenta vadītāja Ilze Šate uzsver – šis nebūt nav pirmais gadījums, kad tiesībsargājošo iestāžu uzmanības lokā nonāk mēģinājumi izkrāpt Eiropas atbalstu, par kura administrēšanu atbild LIAA.
„Līdz šim brīdim LIAA ir bijusi iesaistīta 93 izmeklēšanas gadījumos, sadarbojoties ar policiju gadījumos, kas ir saistīti ar iespējamu Eiropas Savienības līdzekļu izkrāpšanu vai krāpšanas mēģinājumiem. Šajos gadījumos sadarbība izpaužas, sniedzot nepieciešamo informāciju no projekta lietas, sniedzot liecības procesa virzītājam, lai viņš labāk izprastu projekta dokumentāciju, labāk izprastu projekta īstenošanas un administrēšanas nosacījumus, un piemērojamos normatīvos aktus," teica Šate.
Vienpadsmit gadījumos lietas jau nonākušas tiesās, bet septiņos no tiem jau stājies spēkā notiesājošs spriedums.
KONTEKSTS:
Valsts policija (VP) otrdien, 19. martā, aizturēja piecas personas aizdomās par vairāk nekā četru miljonu eiro izkrāpšanu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). VP neatklāja aizturēto personu identitātes. Taču, pēc Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošās neoficiālas informācijas, aizturēto vidū bijis viens no DPR īpašniekiem Drīksne. Rūpnīcas administrācija uz LTV mēģinājumiem sazināties otrdien neatsaucās.
LTV rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka lieta saistīta ar pievadķēžu ražošanas rūpnīcu "Ditton Chain", ko LTV raidījumā "Viens pret viens" apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ("KPV LV"). Ar iesniegumu policijā vērsusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), no kuras administrētās programmas, iespējams, izkrāpti ERAF līdzekļi.
Portāls "Delfi" pirms vairākiem gadiem vēstīja, ka 2009. gadā radās iecere izveidot modernu rūpnīcu kvalitatīvu produktu ražošanai eksporta tirgiem metālapstrādes un mašīnbūves nozarē. Uz DPR bāzes izveidota šīs iniciatīvas virzītāja SIA "Ditton Chain", kas noslēdza ar DPR ilgtermiņa līgumu par ražošanas platību un dažu iekārtu nomu. Kopējās "Ditton Chain" jaunās ražotnes projekta izmaksas bija 6,7 miljoni latu (9,5 miljoni eiro). 2010. gada sākumā parakstīts līgums par ERAF līdzfinansējuma piesaisti kopumā trīs miljonu latu (4,3 miljonu eiro) apmērā no LIAA administrētās programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas". Jaunajā ražotnē darbu bija plānots sākt 2011. gadā.
Tobrīd 85% "Ditton Chain" daļu piederēja SIA "Ditton Holding", bet 15% - DPR. Šāda īpašnieku struktūra saglabājās līdz 2018. gada maijam. Kopš tā laika "Ditton Chain" nosaukums ir SIA "Tool Industry" un uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA "Meteor Holding". Uzņēmuma patiesais labuma guvējs kopš 2018. gada marta ir Jurijs Batura, vēstīja LETA.
«Ditton» noliedz saistību ar ES naudas izkrāpšanu un akcionāra Drīksnes aizturēšanu.
