Eiropas Savienībā (ES) pērn vidēji bija vērojams investīciju kritums par 13%, tikmēr Latvijā – pieaugums par 79%. Lielākoties pieaugums bija ražošanas uzņēmumos elektronikas, akvakultūras, kokapstrādes, metālapstrādes un mašīnbūves jomā.
“Tas ir tas, kas apkalpo lielos uzņēmumos, par kuriem pandēmijas sākumā runāja par piegādes ķēžu saīsināšanu. Tas ir redzamais rezultāts no tā, ko mēs varējām vai kur parādījās iespējas,” sacīja Rožkalns.
LIAA vadītājs investīciju pieaugumu arī skaidroja ar to, ka Baltijas valstis, tostarp Latvija, Covid-19 pandēmijā tika “jaunatklātas” investīciju pasaulē. Proti, šis reģions ir tuvs un sasniedzams galamērķis Eiropā. Tāpat Latvijā iedzīvotāji runā vairākās valodās, tostarp angļu.
“Mēs esam relatīvi lētāki nekā Šveice vai Zviedrija,” sacīja Rožkalns.
Būtiski esot arī tas, ka Latvijā pandēmijas laikā ne brīdi ražošana netika apstādināta. “Lielās korporācijas sāka skatīties, kur var diversificēt, sadalīt riskus. Tajā skaitā Baltija parādīja labāk uz kartes,” viņš sacīja.
Pērn LIAA piesaistīja 250 miljonus eiro investīcijās Latvijā, radot 2893 jaunas darbavietas. Pērn bija labākais gads septiņu gadu laikā.
Bet šogad pirmajā pusgadā LIAA piesaista 313 miljonus eiro investīcijas, radot 1600 darbavietas.
Savukārt attiecībā uz uzņēmumiem no Baltkrievijas, kas vēlējās savu darbību pārcelt ārpus valsts, LIAA vadītājs atzina, ka Lietuvai izdevies piesaistīt vairāk šādu uzņēmumu. To skaidroja ar vēsturiski ciešākām saitēm.
Komentējot Latvijā darboties ieinteresēto baltkrievu uzņēmēju vārdu nopludināšanas lietu, Rožkalns atklāja, ka darbs ar šiem uzņēmumiem tomēr turpinās. Šāds pavērsiens uzņēmējus neesot nobiedējis.
