Pēc viņa teiktā – ārvalstu investīciju plūsma uz konkrētu valsti norāda, ka šī zeme ir pievilcīga investoru acīs. "Līdz ar to investīciju kritums nav labs rādītājs,” noteica Ozols, komentējot LIAA piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju straujo kritumu šā gada pirmajā pusē.
Tiesa, ražošanā investīcijas esot nedaudz pieaugušas. Kritums esot banku sektorā, un tas ir saistīts arī ar AS "Swedbank" pamatkapitāla samazināšanu, skaidroja LIAA vadītājs.
Ozols atzīmēja – Latvijas uzdevums nevar būt "iztirgot valsti" ārzemniekiem. Tomēr, ja ārvalstu investori ar savu naudu palīdz attīstīt mūsu valsts ekonomiku – būvē jaunas ražotnes, rada jaunas darbavietas, izglīto darbaspēku un atgriež mūsu tautiešus no emigrācijas -, "tad tas ir ļoti labi".
Ārvalstu investīciju piesaistei valstī ir jāattīsta infrastruktūra, pašvaldībām ir jābūt pretimnākošām.
Arī iedzīvotāju vidū ir jāveicina izpratne, ka ražotnes Latvijā ir vajadzīgas. "Tā kā man šķiet, ka mums ir jābūt atvērtākiem," teica Ozols.
Pēc viņa sacītā, Latvija dažādu iebilžu dēļ ir "pazaudējusi salīdzinoši nozīmīgas ražotnes", kas tagad ir uzbūvētas citās valstīs. Ārvalstu investoru ražotņu izveide Latvijā ir gājusi secen arī iedzīvotāju protestu dēļ – iedzīvotāji neiebilda pret ražotnes izveidi Latvijā, pretestība bija pret tās izveidi viņu dzīvesvietas tuvumā.
Ozols sprieda, ka Latvija ārvalstu investoru acīs joprojām ir pievilcīga ārpakalpojumu, datu apstrādes un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu centru izveidei, kā arī ražošanas, tostarp metālapstrādes, kokapstrādes, farmācijas jomas attīstībai.
"Tuvākās nākotnes tendences liecina, ka perspektīvākie lielie sektori Latvijā būs tradicionālie kā transports un loģistika. Arī jaunie - kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un arī tradicionālā kokrūpniecība, bet jau ar augstāku pievienoto vērtību," vērtēja Ozols.
Vaicāts par faktoriem, kas kavē investīciju piesaisti Latvijā, LIAA vadītājs atzina, ka potenciālajiem investoriem ir bažas par "demogrāfisko plaisu" un speciālistu trūkumu.
"Kvalificēta darbaspēka klātbūtne ir kritiska. Tas ir viens no argumentiem," atzina aģentūras vadītājs Ozols.
Viņš piebilda, ka potenciālos investorus var atbaidīt arī neprognozētas izmaiņas uzņēmējdarbības vidē un solījumu laušana.