Sadaļas Sadaļas

Ārpus Rīgas

DAP pārstāve Gita Strode par biotopu kartēšanu 2017. gadā

Ārpus Rīgas

''Bauskas Dzīves'' galvenā redaktore Anita Rozentāle par Bauskas jaunā zīmola pētījumu

LIAA paspārnē Valmierā darbu atjaunojis biznesa inkubators

LIAA paspārnē Valmierā darbu atjaunojis biznesa inkubators

Lai sniegtu atbalstu topošajiem uzņēmējiem, pēc gadu ilga pārtraukuma darbu atsācis Valmieras biznesa un inovāciju inkubators. Tas tāpat kā 14 citi Latvijas pilsētās esošie biznesa inkubatori tagad ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pakļautībā.

Biznesa inkubatora darbības galvenais virziens – uzņēmējdarbības uzsācējiem palīdzēt attīstīt biznesa idejas un izstrādāt biznesa plānus - saglabāsies, kā arī būs daži jauninājumi. 

Valmieras biznesa inkubatora birojā atkal valda rosība, jaunā komanda gatavojas pirmo topošo komersantu ideju izskatīšanai. Biznesa inkubatora vadītājs Jānis Kļaviņš stāsta, ka tas, ka šobrīd inkubators ir LIAA  pakļautībā, dos savus plusus.

„Mēs esam valsts iestāde, un mēs paši arī realizējam šo fondu investēšanu, kas dod mums lielāku kontroli un kas, manuprāt, arī ir svarīgi, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu. Mēs arī regulāri apmaināmies ar informāciju paši iekšienē, kādas ir labas idejas arī pārējos reģionos.”

Valmieras pašvaldības Attīstības pārvaldes vadītāja Elīna Leimane atzinīgi vērtē to, ka biznesa inkubators Valmierā atkal darbojos, bet pārtraukums tā darbībā ir bijis jūtams.

„Nesen pat bija „Lursoft” dati apkopoti,  un Valmierā, tāpat kā citās Latvijas pilsētās, jaundibināto uzņēmumu skaits ir stipri mazāks, tā kā tas varētu būt viens no iemesliem. Protams, mēs Valmierā būtu gribējuši, ka inkubators būtu darbojies nepārtraukti, ka būtu bijusi šī pēctecība, jo 2015. gada beigās inkubatora darbības programma  beidzās. Šo programmu pārņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, protams, arī viņiem bija nepieciešami sagatavošanās darbi. Plusi noteikti ir, ka vienās rokās, ka ir vienota sistēma un savā ziņā gan pluss, gan mīnus ir tas, ka inkubatori savā starpā nekonkurē, kaut gan man liekas, ka veselīga konkurence uzņēmējdarbības vidē vienmēr ir par labu,” savu viedokli pauž Leimane.

Kā vēl vienu problēmu Valmieras Attīstības pārvaldē vērtē to, ka Valmieras biznesa inkubatoram ir vislielākā aptveramības teritorija - 20 novadi. Jānis Kļaviņš gan atzīst, ka tas nebūs šķērslis veiksmīgai darbībai, jo kā sadarbības partneri tiek uzrunātas pašvaldības:

„Viņi var veikt savu saimniecisko darbību, no kurienes viņi vēlas, investīciju un attīstības aģentūra nodrošina 50 procentus līdzfinansējuma ražošanas vai biroja telpām neatkarīgi no atrašanās vietas tik ilgi, kamēr viņi ir reģionā. Mums šobrīd galvenais izaicinājums ir pietiekoši labi sadarboties ar pašvaldībām, lai šo pašvaldību atbildīgie cilvēki par uzņēmējdarbību varētu kļūt par tādiem kā mūsu vēstnešiem konkrētajās pašvaldībās, jo, piemēram, Alūksnē,  neviens labāk par Alūksnes pašvaldības cilvēkiem labāk nezinās tos uzņēmējus. Ir pašvaldības no kurām ir pastiprināti izrādīta interese, piemēram, Cēsis. Cēsīs jau mēs zinām, ka būs pietiekoši daudz pretendentu, lai mēs izbraukātu pie viņiem, nevis lai viņi brauktu pie mums.”

Topošajiem uzņēmējiem biznesa inkubatorā būs iespēja iegūt arī telpas, kā arī, protams, padomu biznesa ideju attīstībai. Jānis Kļaviņš stāsta, ka viens no virzieniem būs vairāk strādāt marketinga stratēģijas jomā:

„Jo mans novērojums ir tāds, ka mēs ļoti labi mākam ražot, bet mēs ne vienmēr mākam pārdot. Tad mēs centīsimies tos uzņēmējus apmācīt arī mārketingā, papildus tam es gribētu piebilst, ka mēs nemēģināsim uztaisīt cilvēkus-orķestrus, jo - ja tu esi labs ražotājs, tad tev nevajadzētu būt arī labam mārketingā. Mēs mēģināsim sarunāt komandas veidošanas aktivitātes, piemēram, lai piemeklētu no Vidzemes Augstskolas cilvēkus, kas ir biznesa vadības studenti, lai viņi varētu tikt piesaistīti kā konsultanti šiem jaunajiem uzņēmējiem, kuri nāktu uz inkubatoru.”

Iepriekšējā periodā Valmieras biznesa inkubators deva savu ieguldījumu, un ir uzņēmēji, kuri, tā paspārnē apgūstot biznesa zinības,  jau veiksmīgi strādā arī eksporta jomā. To kā galveno devumu vērtē arī Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, uzsverot, ka

biznesa inkubatora darbība ir svarīga arī tāpēc, ka pilsētā tiek domāts par pēctecīgu izglītību uzņēmējdarbības jomā.

„Gan mūsu Valmieras tehnikums, gan Vidzemes Augstskola ir gatavi tagad daudz jaunām apmācības metodēm, lai sagatavotu darbiniekus tieši speciāli priekš kāda jauna uzņēmuma, kas šeit var ienākt pilsētā un radīt jaunās darba vietas. Protams, ne tikai Valmierā, bet arī apkārtnē visā ir jauni cilvēki, kuri ir gatavi šādiem izaicinājumiem, kuri ir gatavi kaut ko jaunu veidot un - pats galvenais - ne tikai kļūt par darba ņēmējiem, bet arī kļūt par darba devējiem, un viņiem ir nepieciešams vēl tāds neliels grūdiens, lai viņi iesāktu šo savu jauno biznesu, šīs jaunās idejas attīstītu,” secina Baiks.

Valmieras biznesa inkubatorā pirmā uzņēmējdarbības ideju izvērtēšanas sēde būs 27. janvārī, kad arī būs zināms, kuri topošie uzņēmēji gūs atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt