Kalvītis uzsvēra, ka nākamā gada 10.februārī beigsies LG iesūknēšanas licence, kas nozīmē, ka pēc šī datuma uzņēmumam vairs nebūs pienākums krātuvi atkal piepildīt, jo no nākamā gada aprīļa tiek atvērts gāzes tirgus.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) informēja, ka divu nedēļu laikā valdībā plānots skatīt ziņojumu par gāzes tirgus liberalizācijas procesiem. Tāpat viņš uzsvēra, ka valsts nostāja kontekstā ar gāzes tirgus atvēršanu nav mainījusies. Proti, valsts prioritāro lietu sarakstā attiecībā uz gāzes tirgus attīstību ir konkurētspējīgas gāzes cenas, energodrošība un ģeopolitiskā drošība.
Svarīgākais ekonomikas ministra ieskatā ir stratēģiskais mērķis - vienota Baltijas valstu gāzes tirgus izveide. Lai arī līdz gāzes tirgus atvēršanai vēl ir daudz darbu, patlaban interesi par Latvijas gāzes tirgu esot izrādījuši ārvalstu investori.
"Jāatzīmē, ka gāzes tirgus atvēršana Latvijā iesāk ārkārtīgi svarīgu posmu. Priekšā mums vēl ir daudz procesu. Taču jau šobrīd pieaug ārvalstu investoru interese," teica Ašeradens.
Kā izteicās gāzes krātuves vadītājs Ivars Šķerbinskis, ja krātuve netiks piepildīta, nākamā gada ziemas sezonā var pieaugt gāzes tarifi. Kalvītis piebilda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka cena var pieaugt arī patērētājiem.
Kalvītis norādīja, ka patlaban vēl tiek izstrādāts jaunais regulējums, kam jānosaka kārtība, kā nodrošināt pazemes krātuves piepildīšanas nepārtrauktību.
Ekonomikas ministrs savukārt uzsvēra, ka attiecībā uz nākamo gadu nekādiem pārsteigumiem nebūtu jābūt. Līdz šī gada beigām valdībā plānots pieņemt vairākus normatīvos aktus, kas noteiks šī jautājuma regulējumu.
Ašeradens uzsvēra, ka Baltijas gāzes tirgus attīstības stratēģijā Inčukalna pazemes gāzes krātuvei ir būtiska nozīme. To apstiprinājuši arī Lietuvas un Igaunijas enerģētikas ministri.
Jautāts par iespējamu gāzes rezervju veidošanu, ekonomikas ministrs atzīmēja, ka valdība patlaban neizskata iespēju iegādāties kādu rezerves apjomu, lai tādējādi nodrošinātos pret iespēju, ka nākamā gada vasarā pazemes gāzes krātuve varētu netikt piepildīta ar ziemai nepieciešamo gāzes apjomu.
"Jāsaprot, kā darbojas tirgus mehānismi, kā valdība varētu nodrošināt rezerves. Taču šobrīd vēl ir pāragri runāt par rezervju pietiekamību, jo kardināli mainās tirgus situācija," atzina Ašeradens.
Līdz šī gada septembrim valdībā jābūt skaidrībai par to, vai un kāda būs valsts līdzdalība gāzes tirgū, norādīja Ašeradens. Ziņojumā, ko valdībā plānots skatīt tuvāko divu nedēļu laikā, būšot apsvērti trīs iespējamie varianti - valsts nepiedalās gāzes tirgū, valsts iegādājas 51% no pārdodamā uzņēmuma daļām, vai arī valsts iegādājas minimālu akciju skaitu.
Kalvītis piebilda, ka nākamajiem pazemes krātuves īpašniekiem jāņem vērā, ka tajā atrodas bufergāze, kuras apjoms ir 2,15 miljardi kubikmetru. "Bufergāze paliks krātuvē, jo tā ir neatņemama tās sastāvdaļa," uzsvēra LG vadītājs.
Viņš pauda cerību, ka jaunie īpašnieki neizsaimniekos krātuvē esošo bufergāzi. Tāpat Kalvītis piebilda, ka ir stratēģiski svarīgi, lai nākamie krātuves īpašnieki saglabātu esošo klientus Krievijā un Igaunijā.
Kā ziņots, līdz ar gaidāmo dabasgāzes tirgus liberalizāciju Latvijā 2017.gadā, dabasgāzes lietotāji būs tiesīgi brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Saskaņā ar Enerģētikas likumu šādas tiesības dabasgāzes lietotāji iegūs 2017.gada 3.aprīlī. Tas nozīmē, ka vairāki komersanti varēs iegūt tiesības sniegt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu tikai no 2017.gada 3.aprīļa.
Atbilstoši Enerģētikas likumam komersanti no 2017.gada 10.februāra varēs vērsties SPRK ar lūgumu reģistrēt tos dabasgāzes tirgotāju reģistrā, tomēr reģistrēšanas gadījumā komersanti ar dabasgāzes tirdzniecību varēs nodarboties tikai no 2017.gada 3.aprīļa.
Jau rakstīja, ka 22.februārī tika izsludināti Saeimas pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanas un "Latvijas Gāze" sadalīšanas nosacījumiem. Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmumam "Latvijas Gāze" līdz 2017.gada 3.aprīlim ir jānodala gāzes pārvade un uzglabāšana no sadales un tirdzniecības, izveidojot divus uzņēmumus. Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas uzņēmumam (sistēmas operatoram) būs jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar gāzes tirdzniecību un sadali.
Kā ziņots, LG peļņa pērn bija 30,5 miljoni eiro, kas ir nedaudz vairāk kā 2014.gadā nopelnītie 30,07 miljoni eiro.
2015.gads pasaules naftas tirgos iezīmējās ar būtisku cenu kritumu, kas atstājis ietekmi gan uz LG vidējo dabasgāzes iepirkumu cenu, gan arī uz 2015.gada ieņēmumiem. Pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 445 miljoniem eiro. 2014.gadā LG pārdeva gāzi par 503 miljoniem eiro.
Lielākais LG akcionārs, kam pieder 34% akciju, ir Krievijas kompānija "Gazprom", fondam "Marguerite Fund" pieder 28,97% akciju, Vācijas kompānijai "Uniper Ruhrgas International GmbH" - 18,26%, SIA "Itera Latvija" - 16%, bet 2,8% akciju pieder mazajiem akcionāriem.
