Ar to saistīto naudas pieplūdumu Latvijā ir nepieciešams gudri ieguldīt ekonomikas pārstrukturēšanā, uzsvēra sarunas dalībnieki.
Valsts prezidents un Latvijas Bankas vadītājs bija vienisprātis, ka ir jāiegulda ilgtermiņa un ilgtspējīgā attīstībā, cilvēku izglītošanā, zinātnē, darbaspēka pārprofilēšanā, lai to prasmes atbilstu nākotnes ekonomikai.
Šajā laikā, pēc Kazāka sacītā, īstermiņā ieguldot līdzekļus pārsvarā infrastruktūras uzlabošanai, pastāv risks pārkarsēt ekonomiku, tādēļ Latvijas ilgtermiņa interesēs ir izmantot pieejamos līdzekļus ekonomikas pārstrukturēšanai.
Prezidenta kancelejā informēja, ka Levits un Kazāks apsprieda arī jaunākās ekonomikas prognozes, īpaši pārrunājot inflāciju, kas šobrīd ir plānota 2% apmērā.
Kazāks informēja, ka tas ir saistīts ar Covid-19 pandēmiju un tās sekām globālajā ekonomikā. Latvijas Bankas prezidents arī izteica cerību, ka nākamajā gadā līdz ar pandēmijas krīzes pārvarēšanu inflācijas rādītāji varētu noregulēties.
Abas puses arī pārrunāja cīņu ar ēnu ekonomiku Latvijā, kā arī nepieciešamību pēc fiskālās disciplīnas kontekstā ar valsts ārējā parāda pieaugumu, valstij sniedzot apjomīgu atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā.
KONTEKSTS:
Atveseļošanas un noturības mehānisma 1,82 miljardi eiro Latvijā ieplūdīs tuvāko piecu gadu laikā. Gaidāms, ka pirmā atveseļošanas naudas daļa – 237 miljoni eiro – Latvijai būs pieejami jau jūlijā. Tomēr, aplūkojot līdzekļu ieguldījumu plānu detalizētāk, eksperti norādīja uz būvniecības nozares pārkarsēšanas risku.
