"Mums ir problēma ar spēcīgām arodbiedrībām, bet arodbiedrību spēks un nozīme ir atkarīga no cilvēkiem, kas stājas arodbiedrībās. Cilvēki, darba ņēmēji, stājieties arodbiedrībās, un tā varēs ietekmēt procesus sarunās darba ņēmējiem," aicināja Levits.
Valsts prezidents atkārtoti norādīja, ka valstī valda liels nevienlīdzības līmenis, kurš īpaši nepieņemams ir pensionāru vidū. "Jāskatās, lai tieši šajā grupā tiktu uzlabota viņu situācija. Valsts prezidents nepieņem lēmumus. Valsts prezidents var uzrunāt problēmas. To es uzrunāšu sarunās ar politiķiem, kur pieņem lēmumus. Arī tas pieder pie nevienlīdzības politikas mazināšanas," tā Levits.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents inaugurācijas runā Saeimā jūlija sākumā uzsvēra, ka Latvija ir viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā.
"Tā ir ielaista slimība. Gudra solidaritāte nav tikai ienākumu pārdale, bet gan arī ienākumu iegūšana ar darbu," pauda Levits, aicinot visus kopā veidot ilgtermiņa politiku. Savukārt tāda piederības loma, kas ir saistīta ar nacionālo identitāti, globalizācijas laikmetā sākusi pieaugt. "Piederība latviešu nācijai ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanai. Latvijas nākotnei vajadzīga visu cilvēku iesaiste," uzrunā pauda Levits.
Levits par Valts prezidentu oficiāli kļuva pirmdien, 8. jūlijā. Bijušo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi maija beigās par labāko kandidātu valsts augstākajam amatam atzina Saeimas vairākums. Saeimas ārkārtas sēdē Levits deva svinīgo solījumu, un tajā brīdī sākās viņa kā Valsts prezidenta pilnvaru termiņš.
"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," solīja Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) gan aicināja Levitu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot "apziņas", nevis "sirdsapziņas", lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.
Pēc atkārtota svinīgā solījuma nodošanas Levits to parakstīja. Pēc tam atskaņota Latvijas valsts himna.
