Lēš, ka «Parex bankas» pārņemšanas darījumā valsts neatgūs 500-700 miljonus eiro

 Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija lēš, ka "Parex bankas" pārņemšanas darījumā valsts paliks "mīnusos" un varētu neatgūt 500-700 miljonus eiro.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas "Citadele" pārdošanu secinājusi, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt "Parex bankas" restrukturizācijas procesā ieguldītos naudas līdzekļus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Paredzamā neatgūstamā summa varētu būt 500 līdz 700 miljoni eiro, teikts komisijas galaziņojuma projektā. Galaziņojums gan vēl nav apstiprināts, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.

Savukārt Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs lēš, ka "Parex bankas" pārņemšanas stāstā valsts zaudējumi būs 500-600 miljoni eiro. "Jā, valsts paliks "mīnusos". Tomēr situācija jāskatās plašāk - vai 2008.gadā negatīvās sekas būtu tie 500-600 miljoni eiro, ko valsts kopumā pazaudēs šajā stāstā, vai arī toreiz, neglābjot banku, sekas būtu bijušas bēdīgākas?" intervijā aģentūrai LETA sacīja Loginovs.

Viņš vērsa uzmanību, ka "Parex bankas" pārņemšanas laikā Latvijas Bankas aplēses bija par trīs miljardu latu (4,27 miljardu eiro) zaudējumiem "Parex bankas" aizvēršanas gadījumā. Tas droši vien bija ļoti konservatīvs vērtējums, lēsa Loginovs. Viņš atzīmēja, ka "Parex bankas" aizvēršanas gadījumā daudzas valsts un pašvaldību iestādes varēja zaudēt bankas kontos turēto naudu.

Loginovs aicināja arī ņemt vērā "Parex bankas" pārņemšanas un restrukturizācijas kontekstu - bankas pārņemšanas mērķis nebija nopelnīt, bet gan stabilizēt finanšu sistēmu. "Šis mērķis ir sasniegts, finanšu sektors ir stabils. Varam diskutēt, cik izmaksāja šī mērķa sasniegšana. Varbūt mērķi varēja sasniegt ar mazāku summu, bet varbūt nē," teica Loginovs.

Kā ziņots, Latvijas valsts 2008.gada rudenī pārņēma finanšu grūtībās nonākušo "Parex banku", kas 2010.gadā tika sadalīta divās kredītiestādēs. Labos aktīvus pārņēma banka "Citadele", bet problemātiskos turpināja pārvaldīt "Parex banka", kas 2012.gadā atteicās no bankas licences, mainīja nosaukumu un tagad strādā ar zīmolu "Reverta".

"Reverta" kopš 2010.gada augusta līdz šā gada pirmā pusgada beigām atguvusi 625,5 miljonus eiro, savukārt valsts no "Revertas" dažādu maksājumu veidā atguvusi 569 miljonus eiro, tostarp 323,2 miljonus eiro kā tiešos maksājumus Valsts kasei. Šogad jūnija beigās "Revertas" kopējie aktīvi veidoja 194,9 miljonus eiro, no tiem kredītu portfelis - 134,7 miljonus eiro.

Runājot par "Revertas" nākotni, Loginovs pauda viedokli, ka tā 2017.gadā tiks aizvērta. "Runāsim vai nu par portfeļa pārdošanu vai kādu aktīvu paturēšanu, jo pēc 2017.gada vēl ritēs virkne tiesvedību," teica PA vadītājs. Viņš atzina, ka pavisam par šiem aktīviem aizmirst nevarēs, tāpēc nāksies runāt ar Eiropas Komisiju.

"Reverta" strādā saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto un vēlāk pārskatīto Restrukturizācijas plānu. "Revertas" galvenais mērķis ir pārvaldīt un atgūt naudas līdzekļus no atlikušā problemātisko aktīvu portfeļa, lai sasniegtu Restrukturizācijas plānā noteiktos mērķus apstiprinātajā termiņā - līdz 2017.gada beigām. "Revertas" pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka tā nespēs pilnā apmērā segt tās galveno saistību, ko veido parāda vērtspapīri, kuru turētāja ir valsts.

Loginovs skaidroja, ka plāni "Revertai" tika apstiprināti 2010.gadā, bet kopš tā laika pasaule ir mainījusies. 2010.gadā tika prognozēts, ka nekustamā īpašuma tirgus sasniegs pirmskrīzes līmeņus, taču tā nenotika. Visu sarežģīja arī problēmas Ukrainā. "Reveretai" ir aktīvi Ukrainā un Krievijā, kas cieta Ukrainas un Krievijas krīzes dēļ. "Revertai" ir arī vietējie klienti, kas strādā ar Krieviju, Ukrainu, NVS valstīm, bet kara draudu apstākļos bizness vairs neiet tik labi. Sava nozīme ir arī Latvijā īstenotajai politikai attiecībā uz uzturēšanās atļaujām. Ekskluzīvajā nekustamo īpašumu segmentā tirgus ir apstājies, darījumu ir ļoti maz. Ir daudz faktoru, kas neļauj īstenot sākotnēji izteiktās prognozes. Turklāt daži no lielajiem kredītiem "Revertai" izrādījās sliktāki, nekā šķita sākumā. Ir diezgan grūti arī prognozēt Krievijā ritošo tiesvedību iznākumus, atzīmēja PA vadītājs.

Vienlaikus Loginovs vērsa uzmanību, ka Krievijā ir arī labie stāsti, kad kredīti tiek restrukturizēti, kad kredīti tiek dzēsti. "Nav tā, ka visa nauda būtu pazaudēta. Diezgan daudz līdzekļu ir atgūts, tika samaksāti sindicētie kredīti, kā arī valstij tiek maksāti 50, 100 vai 150 miljoni eiro gadā. Šī nauda ir procenti un lielā parāda dzēšana. Protams, visu parādu atgūt nevarēsim," secināja PA valdes priekšsēdētājs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, valsts atbalsts 2009.gadā "Parex bankai" sasniedza 1,73 miljardus eiro.
Bankai "Citadele" kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljoni eiro. PA aprēķinājusi, ka ieņēmumi valstij no "Citadeles" akciju pārdošanas un bankas "Citadele" veiktajiem maksājumiem kopumā būs lielāki, nekā ieguldīts bankā "Citadele". Bankai vēl valstij jāatmaksā atlikušais valsts atbalsts - PA subordinētais aizdevums 34,7 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti