Šomēnes saņemtajās pensijās pensionāri un invalīdi varēja pamanīt nelielu pieaugumu - vidēji par 5,71 eiro. Lai nākamgad oktobrī pensiju pieaugums būt lielāks, Zaļo un zemnieku frakcijas deputāti un Andrejs Klementjevs no „Saskaņas centra” Saeimai iesniedza grozījumus pensiju likumā. Tie paredz palielināt pensiju indeksācijas apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentu daļu no 25% uz 50%.
Tas nākamgad pensijas palielinātu vidēji par gandrīz 13 eiro.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) skaidroja, ka indeksācijas apjoma palielināšana ir nepieciešama, jo tas ir vienīgais mehānisms, kā palielināt mazas pensijas.
„Ja mēs paskatāmies uz pensiju indeksāciju vai arī uz pensiju sistēmu, vai arī uz to situāciju, kāda pašreiz ir Latvijā, tad mēs skaidri un gaiši redzam, ka apgādnieka zaudējuma pensija un invaliditātes pensijas ir ievērojami mazākas par vidējo pensiju, kas ir 279,14 eiro. Un te ir runa par tiem cilvēkiem, kam pensijas ir ļoti mazas. Jo nav pašreiz cita mehānisma, kā tikai indeksācija,” norādīja Barča.
Tomēr likumprojektu komisija trešdien vēl nenodeva pirmajam lasījumam Saeimā. Nākamo trīs gadu laikā indeksācijas palielināšanai būs vajadzīgi gandrīz 72 miljoni eiro. Finanšu ministrijas pārstāvis Gints Trupovnieks skaidroja, ka jau tagad valsts budžets ir noslogots.
„Jau pavasarī, kad Finanšu ministrija izstrādāja un iesniedza Eiropas komisijai Latvijas stabilitātes programmu 2014 - 2017.gadam, mēs redzējām, ka 2015.gadā fiskālās telpas jeb to brīvo līdzekļu, ko dalīt, nav. Un arī 2017.gadā līdzekļi bija pietiekami ierobežoti, ņemot vērā tās valdības apņemšanās, kas jau ir nostiprinātas, piemēram, aizsardzības finansēšanas likums,” atgādināja Trupovnieks.
Nauda esot sociālajā budžetā. Tajā izveidojies 340 miljonu uzkrājums. Tomēr, vai no tā varētu finansēt indeksācijas palielināšanu, Labklājības ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji atbild izvairīgi. Tādēļ ministrijām uzdots uz nākamo sēdi sagatavot atzinumus.
Sociālo un darba lietu komisijas loceklis Einārs Cilinskis (NA) tikmēr uzskata, ka pensijas ir jāpalielina, jo tas ir arī valsts drošības jautājums.
„Es domāju, ka mēs saņemsim nākamajā sēdē atzinumu no ministrijām par situāciju, un, kā norādīja priekšsēdētāja, nav izslēgts, ka mēs nonāksim pie nedaudz precizēta vai alternatīva risinājuma, bet, tas, ko es teicu, ir, ka valsts drošības jautājums ietver arī sociālo drošību, un risinājumam par mazajām pensijām ir jābūt,” uzstāja Cilinskis.
Nākamā sēde par pensiju indeksāciju plānota nākam otrdien. Tad pēc ministriju atzinumiem likumprojektu plānots nodot pirmajam lasījumam. Visdrīzāk, pensijas indeksācijas jautājumu turpinās skatīt nākamā Saeima.
Pensiju indeksācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā faktisko patēriņu cenu indekss un apdrošināšanas iemaksu apmēriem jeb algas indeksa. Šī gada indeksācijā algas indekss bija 25%, taču ZZS rosina to paaugstināt līdz 50% tā saucamajām mazajām pensijām, kuru apmērs ir līdz 285 eiro.
Šogad indeksācijā mazās pensijas vidēji pieauga par 5,71 eiro, savukārt jaunais priekšlikums pensijas varētu palielināt par gandrīz 13 eiro, prognozē Finanšu ministrija.
No valsts naudas šāds pieaugums prasītu papildus 6,2 miljonus eiro, bet 2016.gadā – 27,5 miljonus eiro un gadu vēlāk 38 miljonus eiro. Saeimas sociālo un darba lietu komisija priekšsēdētāja Aija Barča norādīja uz uzkrājumu sociālajā budžetā – 340 miljoniem eiro. Taču Finanšu un Labklājības ministriju pārstāvji iebilda, ka pensijās valsts ik gadu izmaksā 1,6 miljardus eiro, līdz ar to uzkrājums nav tik liels.
