"Elpa" pagaidām vēl elpo par spīti krīzei, šobrīd meklējot ceļus, kā izdzīvot, atzīst piena pārstrādes uzņēmuma vadītājs Gundars Sisenis. Līdz šim aptuveni trešdaļa no saražotās produkcijas piegādāta kafejnīcām, restorāniem, kā arī skolām un bērnudārziem "Skolas piena" programmas ietvaros.
Arī šobrīd uzņēmums cenšoties ieinteresēt pašvaldības ar dažādu produkciju, kas safasēta mazā iepakojumā un kas arī būtu liekama skolēnu pārtikas pakās. Diemžēl, pagaidām interese esot neliela. Savulaik dienā safasētas 14 tūkstoši skolas piena paku, tagad vien pāris simti.
"Iet vieglāko ceļu - paņem, ieliek no Polijas vai citu importa preci. Tas nav atbalsts vietējam uzņēmējam šajā grūtajā situācijā," saka SIA "Elpa" valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.
Pieprasījums pēc piena produkcijas ir jūtami samazinājies arī veikalos un tirgos. Pagaidām realizācijas cenu uzņēmums vēl neesot samazinājis, līdz ar to arī zemniekiem līdz maijam palikšot iepriekšējā piena iepirkuma cena, kas ir nedaudz augstāka par 30 centiem litrā. Taču uzņēmums būs spiests rīkoties, jo līdz ar krīzi veidojas uzkrājumi noliktavā.
"Tas ir biezpiens, jo tieši ēdinātāji, budžeta iestādes bija tās, kas ļoti daudz patērēja biezpienu. Ir grūti, ja veidojas noliktavā uzkrājumi. Un piena produkti nav nelikvīdi, tā ir likvīda prece," saka Sisenis.
Piena pārstrādes uzņēmumā “Elpa” līdz Covid-19 krīzei katru dienu vidēji tika pārstrādātas 20 tonnas piena, tagad tās ir nedaudz vairāk par 10 tonnām. "Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā tika apstiprināti MK noteikumi par atbalstu Covid-19 ietekmes mazināšanai. Uzņēmums var pieteikties uz atbalstu par krājumu pieaugumu vai apgrozījuma samazinājumu. Tas gan tiks salīdzināts ar iepriekšējā gadu - 2019. gada attiecīgā laika posmu," pauda Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktors Zigmārs Ķikāns.
