Satiksmes ministra Tāļa Linkaita paziņojums par neuzticības izteikšanu trim no četriem “Latvijas dzelzceļa” valdes locekļiem grāvis uzņēmuma reputāciju un radījis arī finanšu zaudējumus. Tā ministra teiktajam par korupcijas shēmām “Latvijas dzelzceļā” atbild uzņēmuma vadītāji Edvīns Bērziņš un Aivars Strakšas.
Viņi kritizēja Linkaitu par attīstības redzējuma trūkumu. Kompānijas vadībai esot jāanalizē Linkaita vēstījumi sociālajos tīklos, lai saprastu, ko jaunais ministrs no uzņēmuma sagaida.
Bērziņš izteicās, ka redz mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz ''Latvijas dzelzceļa'' privatizāciju, bet pirms tam tiekot samazināta uzņēmuma vērtība. Tādējādi varot tikt apdraudēti lielie infrastruktūras, piemēram, elektrifikācijas, projekti, jo bankas varot atteikt finansējumu. Un to Linkaits darot, lai slēpti privatizētu koncerna uzņēmumus Ventspils vadības opozicionāra un dzelzceļa kravu pārvadājumu biznesmeņa Rūdolfa Meroni interesēs.
“Ir viss pretēji OECD vadlīnijām. Ministram kā politiķim nav tiesību atcelt vai iecelt valdi. Tādas ir padomei. (..) Tā ir klaja bīstamība, jo pārkāpumi šajā gadījumā. Viena no personām, ko esam dzirdējuši un kas minēta, es nesaukšu uzvārdā, ir ļoti cieši saistīta ar privatizāciju. Un tas liek domāt, ka privatizācija jeb “prihvatizācija” vai nozagšana ir viens no galvenajiem mērķiem,” sacīja Bērziņš.
Bērziņš un Strakšas vairākām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, kurā lūgts pārbaudīt, vai Linkaits nav saucams pie kriminālatbildības par kaitniecību.
Ministrs Linkaits gan viedokli mainīt netaisās: “Droši vien būtu jocīgi, ja “Latvijas dzelzceļa” vadība noliektām galvām atzītu, ka viņu uzņēmumā kaut kas nav kārtībā. Tāpēc ir jāmeklē dažādi iegansti un attaisnojumi savām un ministra darbībām.
Es to uztveru kā fona troksni.”
Informāciju par iespējamām korupcijas shēmām uzņēmumā ministrs nosūtījis KNAB. Kas tieši radījis aizdomas par korupciju, Linkaits neatklāj. “Latvijas dzelzceļa” šefs Bērziņš tikmēr pārmetumus noraida. Viņš gan atzīst, ka darbiniekiem ar KNAB nācies skaidroties par neuzbūvēto trokšņu sienu pie Šķirotavas stacijas. “Latvijas dzelzceļš” par sienas uzbūvēšanu samaksājis uzņēmumam “Composite Constructions”, taču tas darbus nav veicis un pasludinājis maksātnespēju.
“Vakar mani juridiskā direktore informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav pretenzijas pret “Latvijas dzelzceļa” darbiniekiem, bet viņi veic pārbaudes par citām šajā notikumā iesaistītajām personām. Vairāk es par šo vizīti pie KNAB nemāku jums neko pateikt,” sacīja Bērziņš.
Par to, vai ministra uzticību zaudējušajiem valdes locekļiem amati ir jāatstāj, būs jālemj uzņēmuma trim padomes locekļiem.
Bērziņš uzskata, ka Linkaits uz padomi izdara politisku spiedienu.
Turklāt divi padomes locekļi ir cieši saistīti ar Linkaita vadīto Satiksmes ministriju. Padomes priekšsēdētājs Jānis Lange vada ministrijas paspārnē esošo uzņēmumu “Latvijas Valsts ceļi”, savukārt vēl viens loceklis Andris Maldups ir Satiksmes ministrijas darbinieks.
Linkaits noraida, ka pret LDz padomi būtu kādas sankcijas, ka tā neatlaidīs valdi: “Maldupa kungs ir profesionāls cilvēks savā vietā un jomā. Neredzu iemeslu, kāpēc viņam būtu jāsatraucas par saviem lēmumiem.”
“Latvijas dzelzceļa” padome par valdes locekļu atlaišanu varētu lemt 20. maijā.
KONTEKSTS:
Pašlaik “Latvijas dzelzceļa” valdē strādā tās priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš un valdes locekļi Aivars Strakšas, Ēriks Šmuksts un Ainis Stūrmanis. Bērziņš un Stūrmanis valdē darbojas kopš 2016. gada, bet Strakšas un Šmuksts – kopš 2017. gada.
7. maijā satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) izteicis neuzticību “Latvijas dzelzceļa” valdei, izņemot vienu tās locekli – Ēriku Šmukstu. Ministrijai esot aizdomas par "potenciālām koruptīvām shēmām".
Par valdes locekļu atbrīvošanu no amata jālemj "Latvijas dzelzceļa" padomei.
