Situācija kravu pārvadājumu nozarē ir grūta gan dzelzceļa jomā, gan ostās, jo tranzītkravu apjoms būtiski samazinājies. Kopš 2019. gada "Latvijas dzelzceļā" darbinieku skaits sarucis par diviem ar pusi tūkstošiem lielākoties atalgojuma problēmu dēļ. Vienlaikus nav piepildījušās prognozes par vēl vairāk darbinieku atlaišanu šajā gadā. Kopš gada sākuma pārvadāto kravu apjoms audzis par 15%, kas saistāms arī ar plašākiem kravu pārvadājumiem no Kazahstānas un Uzbekistānas.
Ar to ir par maz, un ir cīņa par katru kravu, Latvijas Radio teica "Latvijas dzelzceļa" padomes loceklis Andris Maldups: "Viss, kas nav sankcionēts, viss, kas ir atļauts, – mums katra tonna ir svarīga. Šā vai tā lielākie tirgi no dzelzceļa viedokļa mums ir austrumos. Tā pati Krievija, Baltkrievija, Centrālāzija, arī Ķīna, mums ir ļoti konkrētas cerības no Ķīnas palaist konteinervilcienus."
Tranzītkravu apjomam saglabājoties daudz zemākam nekā iepriekš, uzņēmumam vairāk jādomā par iekšējo kravu piesaisti. Tāpēc uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" mērķiem ir jāspēj uzrunāt iekšzemes kravu turētājus un jāmainās tehnoloģiski, piedāvājot lētākus infrastruktūras izmantošanas tarifus.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie") apliecināja, ka no valsts puses būs stabils valsts finansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai: "Ir vai nav to kravu, dzelzceļa infrastruktūra pati par sevi ir jānodrošina, jo tai ir stratēģiska nozīme. Pasažieru pārvadājumu jomā tuvojas pārmaiņas, jo drīz būs jaunie elektrovilcieni, 2026. gadā būs bateriju vilcieni. Lai pārsēdinātu cilvēkus no auto un citiem pārvietošanās veidiem uz vilcienu, ir vajadzīga infrastruktūra un garantēts valsts finansējums, lai tā varētu pastāvēt."
Iekšzemes kravu biznesa paplašināšana nozīmētu kravu mazināšanu auto pārvadājumiem. Lielākoties to varētu attiecināt uz graudu un koksnes pārvadājumiem līdz ostām, par ko vajadzētu ieinteresēt vietējos ražotājus attālāk no ostām. Šajā jautājumā varētu būt sadarbība pārvadātājiem pa autoceļiem un dzelzceļu.
"Katram ir savas priekšrocības un trūkumi. Par izvēles kritērijiem kalpo cena, ātrums, mobilitāte, elastības spēja, grafiku maiņas. Auto pārvadātāji līdz šim ar to veiksmīgi tikuši galā. Mani priecē vēlme savienot autotransportu ar dzelzceļu.
Ja mēs spēsim nodrošināt kompleksu piedāvājumu "osta–dzelzceļš–auto", tas mums visiem nāks par labu.
Protams, aizvietot dzelzceļu ar auto transportu vai otrādi pilnībā aizvietot nebūs iespējams," norādīja autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" vadības padomnieks juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle.
Šādas sadarbības iespējas kravu pārvadājumos īpaši aktuālas kļūs kontekstā ar dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" nodošanu ekspluatācijā. Tas ļaus uz kravas vilcieniem uzkraut desmitiem autofurgonu, ko ātri un izdevīgi nogādāt tālāk Eiropā.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā raisījis lavīnu ar sankcijām pret agresoru, kā rezultātā ietekme tika lēsta arī uz kravu tranzītu Latvijā.
"Latvijas dzelzceļam" pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi varētu samazināties par 82%. Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas, un attiecīgi ietekme uz valsts budžetu palielinātos par 50–60 miljoniem eiro, martā lēsa uzņēmumā.
Tomēr augustā kļuva redzams, ka kravu pārvadājumu nozarē Latvijā sliktākais scenārijs vēl nav piepildījies. Vienlaikus, lai dzelzceļa infrastruktūra varētu funkcionēt, dotācijas vajadzīgas valsts AS "Latvijas dzelzceļš",
