Dienas ziņas

Bezbiļetnieku skaits – vienmērīgs

Dienas ziņas

Vērš uzmanību uz problēmām iekļaujošajā izglītībā

"Latvijas dzelzceļš" kaļ vērienīgus attīstības plānus

LDz plāni: 48 paaugstinātas platformas stacijās un vilcienu ātrums līdz 160 km/h

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu attīstība paredz 48 paaugstinātu staciju peronu izbūvi, vilcienu kustības ātruma palielināšanu un gada nogalē aktīvi sākt izmantot jaunos elektrovilcienus. Tālāki uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" plāni paredz līdz 2040. gadam elektrificēt visas dzelzceļa līnijas. Tas kopā izmaksātu līdz pat 4,5 miljardiem eiro. 

LDz plāni: 48 paaugstinātas platformas stacijās un vilcienu ātrums līdz 160 km/h
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Eiropas “Zaļais kurss”, “Rail Baltic” projekta īstenošana un jaunie pasažieru vilcieni nākamajos gados sola būtisku dzelzceļa pasažieru pieaugumu, prognozē “Latvijas dzelzceļš”. Tādēļ uzņēmums atspēries būtiski uzlabot šo pakalpojumu kvalitāti.

Tuvākās nākotnes plāni

Dzelzceļa kā transporta sistēmas mugurkaula iespējas paredz veidot ērtu infrastruktūru pasažieriem. Noslēdzies iepirkums, lai šopavasar projektētu un līdz 2023. gada beigām izbūvētu paaugstinātus peronus 48 dzelzceļa stacijās. Tie ļaus nodrošināt ērtu iekāpšanu vilcienā. Līdzās stacijām būs drošas dzelzceļa šķērsošanas vietas un citu pakalpojumu ērta pieejamība.

"Ko nozīmē mobilitātes punkti? Tās ir dzelzceļa stacijas ar daudz plašāku pakalpojumu klāstu nekā šodien. Ar automašīnu, velo novietnēm, biļešu automātiem, kafijas automātiem un tamlīdzīgi. Pirmie virzieni būs Rīga - Krustpils, Zemitāni - Skulte, Tukums II un Rīga - Jelgava. Tajos sāks kursēt jaunie pasažieru vilcieni, un "Latvijas dzelzceļš" tam nodrošinās infrastruktūru. Arī informatīvie dēļi un elektroniski tablo parādīsies līdz 2023. gada beigām šajās jaunajās izbūvētajās platformās," pastāstīja „Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Ar sliežu ceļu infrastruktūras atjaunošanu plānots palielināt vilcienu braukšanas ātrumu. Pašlaik tas Latvijā ir līdz 120 kilometriem stundā, to paredz palielināt līdz 160 kilometriem stundā.

Pirmie paātrinātie virzieni būs no galvaspilsētas uz Aizkraukli un uz Jelgavu, kurp jau nākamā gada beigās varēs aizbraukt 10 minūtes ātrāk.

2035. gadā līdz Liepājai ceļā izdošoties ietaupīt vairāk nekā stundu.

Šādas izmaiņas ir saistāmas ar jaunajiem elektrovilcieniem, kurus varam sākt sagaidīt jau šogad. Līgums ar uzņēmumu “Škoda Vagonka” paredz, ka vienu vilciena sastāvu sāks testēt jau šā gada pavasarī – aprīlī vai maijā. Un pirmos jaunos vilcienus ikdienas lietošanā varēsim sagaidīt no šā gada nogales.

Tāpat pasažieru platformu modernizācijas projektā Atgāzenes staciju pārcels tuvāk centram, netālu Bērnu slimnīcās, un taps četri jauni dzelzceļa pieturas punkti. Viens no plāniem ir atjaunot dzelzceļa satiksmi līdz Bolderājai. Par jauno pieturvietu nosaukumiem LDz mājaslapā sākta aptauja.

Vīzija līdz 2040. gadam

Savukārt ilgtermiņā vīzija paredz līdz 2040. gadam elektrificēt visas dzelzceļa līnijas. Iepriekš apturētais dzelzceļa elektrifikācijas plāns bija balstīts uz kravas pārvadājumu attīstību, taču šobrīd plānojums ir mainījies.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs
00:00 / 00:26
Lejuplādēt

Šobrīd ar elektrovilcieniem braucami aptuveni 250 no 2000 kilometriem Latvijas sliežu ceļu. Turpmāko četru gadu laikā paredzēts elektrificēt aptuveni 80 kilometru sliežu ceļu, pamatā domājot par pasažieru pārvadājumiem.

"Protams, tas arī notiks ar Eiropas līdzfinansējumu un vēl daudziem finanšu avotiem un pavisam citu mehānismu, kā tas notiks. Pārsvarā tas notiks uz pasažieru vilcienu attīstību, ņemot vērā tās tendences, ka pēdējos gados pasažieru vilcienu pārvadājumu apjoms nu jau kļuvis lielāks par kravu pārvadājumiem," pastāstīja Kleinbergs.

Piemēram, līdz 2026. gadam paredzēts pēc ilga pārtraukuma atsākt organizēt pārvadājumus pa dzelzceļu arī Bolderājas virzienā.

Ilgtermiņā šie plāni ir vērienīgi, kā atzina Māris Kleinbergs, grandiozi plāni, paredzot ieguldīt četrus ar pusi miljardus eiro. Plāno elektrificēt sliežu ceļus it visā Latvijā, arī uz Liepāju, Ventspili, Valku–Valgu un Latgales virzienā.

Tiesa, pierobežu iecirkņu elektrifikācija atkarīga no attiecībām ar Baltkrieviju un Krieviju.

Kas no visām šīm iecerēm tiks realizēts, tas atkarīgs no pieejamā finansējuma.

Kopējās LDz iecerēto pasākumu izmaksās – 4,5 miljardi eiro.

KONTEKSTS:

Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko “Pasažieru vilciens” un “Škoda Vagonka” parakstīja 2019. gada vidū, paredz, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) 2019. gada jūlija sākumā atļāva "Pasažieru vilcienam" slēgt līgumu ar uzņēmumu "Škoda Vagonka" par 32 elektrovilcienu iegādi.  Ministru kabinets  atbalstīja valsts budžeta ilgtermiņa saistības 255,889 miljonu eiro apmērā "Pasažieru vilciena" elektrovilcienu iepirkuma finansēšanai. "Pasažieru vilciens" un “Škoda Vagonka" vadība  parakstīja līgumu par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi. Līgums paredz, ka līdz 2023. gada beigām būs piegādāti visi vilcieni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti