Rīta Panorāma

Intervija ar premjerministri Laimdotu Straujumu

Rīta Panorāma

Intervija ar Margo Zālīti

Intervija ar Uģi Magoni

LDz: Kravu apjomu ilgtermiņā mazinās ES vēlme pēc energoneatkarības un Krievijas politika

Ilgtermiņā Eiropas vēlme mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un pašas Krievijas plāni attīstīt savas ostas un transporta infrastruktūru varētu mazināt „Latvijas dzelzceļa” (LDz) kravu apgrozījumu, LTV raidījumā „Rīta Panorāma” atzina LDz prezidents Uģis Magonis.

Magonis stāstīja, ka pašlaik pret Krieviju vērstās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt Krievijas agresiju Ukrainā, skar LDz sadarbības partneru finanšu spējas. Eiropas Savienība (ES) ierobežoja vairāku Krievijas uzņēmumu pieeju finanšu tirgiem, un, piemēram, LDz klientam „Rosneftj” var rasties grūtības ar norēķiniem.   

Sankcijas arī ierobežo Krievijas uzņēmumu pieeju tehnoloģijām, un tas varētu ilgtermiņā apgrūtināt ražošanu, līdz ar to varētu būt mazāk kravu, ko pārvadāt, skaidroja Magonis.   

Tāpat ES valstis cenšas mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem – oglēm un naftas produktiem, kas arī mazinās kravu apjomu. Tikmēr pati Krievija cenšas pārorientēt kravas uz savām ostām Tālajos Austrumos un Ziemeļjūrā. LDz kopā ar Latvijas ostām cenšas konkurēt ar labākas infrastruktūras piedāvājumu, norādīja Magonis.   

Pagaidām Ukrainas krīzes dēļ LDz zaudējis aptuveni pusmiljonu tonnu kravu no aptuveni 55 miljoniem tonnu, kurus „Latvijas Dzelzceļš” pārvadā gada laikā.

Magonis arī atzina - ja Krievijas dzelzceļš būtu iekļauts ES sankciju sarakstā, būtu grūtāk strādāt un, lai gan kravas tā vienkārši uzreiz neapstātos, ilgtermiņā varētu būt problēmas.

Jau ziņots, ka septembra vidū ES Oficiālajā vēstnesī publicētais sankciju saraksts, kura apstiprināšana vairāku dalībvalstu iebildumu dēļ ievilkās, ir jaunākais rietumvalstu mēģinājums piespiest Krieviju pārtraukt agresiju Ukrainā un līdzdarboties situācijas stabilizēšanā.

Sekojot ASV piemēram, tagad arī ES sankcijām pakļāvusi Krievijas valstij piederošās naftas kompānijas. Uzņēmumiem “Rosņeftj”, “Gazpromņeftj”  un “Transņeftj” turpmāk būs liegta pieeja finansējumam no Eiropas finanšu tirgiem.

Krievijas amatpersonas  ir gatavas atbildēt Eiropas Savienībai uz šīm sankcijām tikpat sāpīgi, ja ne vēl sāpīgāk. Maskava draud ar rietumvalstīs ražoto automašīnu un apģērba importa aizliegumu.  Iepriekš, 7.augustā, atbildot uz rietumvalstu sankcijām, Maskava aizliedza pārtikas importu no ES, ASV un citām valstīm. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti