Karadarbība Ukrainā ir atstājusi lielu ietekmi uz transporta plūsmām un starptautisko tirdzniecību.
“Latvijas dzelzceļam” pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi varētu samazināties par 82%. Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas, un attiecīgi ietekme uz valsts budžetu palielinātos par 50–60 miljoniem eiro.
“Skaidrs, ka tas prasīs milzīgus līdzekļus un atstās ietekmi uz valsts budžetu," atzina “Latvijas dzelzceļa” padomes loceklis Andris Maldups.
Saistībā ar Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties par 45%. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis pauda bažas par to, kāda būs ostas loma tautsaimniecībā, ja nebūs tranzīta koridora.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja valdību savlaicīgi gatavoties pesimistiskākajam scenārijam, ja arī Krievija un Baltkrievija slēgtu savas robežas visām kravām, kas nāk uz Latvijas ostām. “Mēs taču visi saprotam, ja Krievija un Baltkrievija slēgs savas piegādes, tad kravām nebūs, no kurienes nākt,” norādīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.
Komisijas deputāti nolēma arī aicināt “Latvijas dzelzceļu” savlaicīgi gādāt, lai Latvijā netrūktu vagonu iekšzemes pārvadājumiem, it sevišķi graudu pārvadāšanai, lai valsts nezaudētu eksporta ieņēmumus.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā raisījis lavīnu ar sankcijām pret agresoru. Sankcijas steidz piemērot gan rietumvalstu valdības, gan arī privātas kompānijas, apturot vai atsakoties no sadarbības ar Krieviju.
Sankcijas sāk ietekmēt Krievijas iedzīvotāju ikdienu. Vienlaikus sagaidāms, ka šī nestabilitāte ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, inflāciju padarot ilgāku un noturīgāku.
