Negodīgu uzņēmēju izplatīta prakse ir parādu gadījumos pamest savas komercsabiedrības un izveidot jaunas, tādējādi izvairoties no atbildības, tāpēc Finanšu ministrija ierosina, ka nodokļu parādus varēs piedzīt no uzņēmumu atbildīgajām amatpersonām. Ar šādu soli ministrija arī ir iecerējusi papildināt valsts budžetu par aptuveni septiņiem miljoniem eiro.
Latvijas Darba devēju konfederācija iecerei piekritusi tikai pēc asām diskusijām, pievēršot uzmanību, ka šādus valdes locekļus iespējams sodīt jau šobrīd. Konfederācijas padomes loceklis Jānis Naglis arī uzsvēra, ka uzņēmēji arī vēlas, lai regulējumā būtu uzsvars tieši uz ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem.
„Valstij un Valsts ieņēmumu dienestam tai skaitā ir jāmaina uzsvars cīņā - nevis pret valdes locekļiem un viņu uzrēķiniem, bet gan pret ļaunprātīgām nodokļu nemaksātāju uzņēmējsabiedrībām, kuras vada attiecīgie valdes locekļi. Tātad uzsvars ir – pret ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, un šādā veidā jāpagriež,” sacīja Naglis.
Naglis arī piebilst, ka joprojām ir jāturpina diskusijas par to, kā šī iecere tiks realizēta praktiski.
„Otrs punkts, kas bija, tika izrunāts un akceptēts – ka pēc likumdošanas paketes pieņemšanas ir nepieciešams vēlreiz sēsties pie galda attiecīgajām institūcijām, Darba devēju konfederācijai, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerai, un jāatrunā mehānisma, kā viņa tiks pieņemta un īstenota dzīvē, šī te likumdošanas pakete,” norādīja Naglis.
Ministrija uzsver, ka principa ieviešana nenozīmē, ka tiks vajāti godīgi uzņēmēji, kuriem nav paveicies, jo šāda piedziņa tiks veikta tikai izpildoties vairākiem kritērijiem:
- nodokļu parādam būs jābūt lielākam par 50 minimālajām mēnešalgām;
- lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots nodokļu maksātājam;
- konstatēts, ka pēc nodokļu parāda izveidošanas nodokļu maksātājs ir atsavinājis aktīvus ieinteresētajai personai;
- Valsts ieņēmumu dienests ir sastādījis aktu par piedziņas neiespējamību;
- nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību, nav izpildījis Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.
Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Ināra Pētersone uzsvēra, ka nodokļu parādu piedziņa no valdes locekļiem būs tikai galējais risinājums, ja uzņēmējs nav izmantojis citas iespējas atrisināt nodokļu parāda problēmu.
„Tad, kad nodokļu maksātājs nonāk grūtībās un nevar samaksāt nodokļus, ir ļoti plašas iespējas, kādā veidā viņš var problēmas risināt. Ir termiņu pagarinājumi, ir saistību raksti, ir tiesiskās aizsardzības palīdzības programma, galu galā, ir arī maksātnespēja. Un tikai tad, ja viņš visus šos procesus neizmanto, tikai tad var sākt domāt, vai neiestājas šīs pazīmes, kur varētu tikt pieņemts lēmums, ka šī atbildība varētu tikt pārlikta uz valdes locekli,” pauda Pētersone.
Pētersone arī pievērsa uzmanību, ka obligāts nosacījums nodokļu parādu piedziņai no valdes locekļiem būs arī ļaunprātīga rīcība, tomēr pat šajā gadījumā nodokļu maksātājam būs iespēja aizstāvēties tiesā.
„Tiešām mēs runājam par ļaunprātīgiem nodokļu nemaksātājiem, nevis par godīgiem. Un arī tad, konstatējot šīs pazīmes, arī tad vēl pastāv brīdināšana rakstiski, arī tad vēl var risināt visus šos jautājumus, skaidrot un stāstīt, vai ir Valsts ieņēmumu dienestam šīs aizdomas pareizas, vai nē. Un tikai tad tiek pieņemts lēmums, kuram arī ir visas pārsūdzēšanas stadijas, un arī tiek apturēts, ja ir tiesāšanās. Tāpēc, uz godīgu nodokļu maksātāju – nu es nezinu, kam ir jānotiek viņa galvā. ai viņš neizmantotu šos visus iepriekšējos elementus un nonāktu līdz tam,” sacīja Pētersone.
Valdībā priekšlikuma tālākā virzība guva atbalstu, tomēr LDDK neslēpj, ka pret ieceri izturas ar piesardzību, un savu viedokli plāno formulēt valdes sēdē. Pēc konfederācijas domām, bez pienācīga novērtējuma ir grūti prognozēt, vai un kā šāds lēmums ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, jo ierosinājumā noteikt uzņēmumu valdes locekļu personisko atbildību patlaban ir ļoti daudz neskaidrību.
Tomēr konfederācija atgādina, ka noziedzīgu nodarījumu gadījumā par vainas pakāpi un sodu var lemt tikai tiesa, nevis kāda cita institūcija.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iepriekš pret šādu ieceri pauda skeptisku nostāju.
