Lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu efektīvāk veikt cīņu pret aplokšņu algām, pagājušā nedēļā beidzot valdībā tika pieņemtas jaunas likuma izmaiņas. Tās paredz, ka no 1. marta, reģistrējot katru darbinieku Valsts ieņēmuma dienestā, darba devējam jānorāda sava darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī. Bet tas nav viss, līdz 30.jūnijam jānorāda arī darbinieka profesija.
“Šobrīd, netiešās metodes arī piemērojam, bet varam nozares algas salīdzināt. Tādā veidā mēs būsim daudz precīzāki. Ja parādās 20 procentu atšķirība, tad var domāt par aplokšņu algām," saka Ināra Pētersone, VID ģenerāldirektores vietniece.
Pret jaunajiem noteikumiem jau vairākkārt iebildusi Latvijas Darba devēju konfederācija, norādot, ka izmaiņas tik palielinās administratīvo slogu darba devējiem. “VID kaut ko noķers, iebiedēs, viena daļa uzņēmumu būs arī ciet. Šobrīd nav piemērotākais jaunu slazdu veidošanai”, saka LDDK sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš piebilst, ka jāveido sistēma, kas mazina darba nodokļu plaisu. Pēc Darba devēju konfederācijas domām, ja bezdarbs būtu nokrities līdz 5-6 procentiem, tad varētu domāt par skrūvju pievilkšanu, bet ne tagad.
Ekonomists Arnis Sauka aprēķinājis, ka mēnesī vidēji viens strādājošais Latvijas iedzīvotājs saņem 98,4 latus aploksnē, gadā šī summa ir 1180,8 lati. “Uzņēmēji Latvijā ir daudz neapmierinātāki ar nodokļa politiku. Lietuvā, Igaunija situācija labāka.Latvijā nebaidās nodarboties ar ēnu ekonomikas darbībā”, apgalvo Sauka.
Saukas piedāvātā formula ļauj secināt, ka kopumā Latvijā strādājošajiem aploksnēs tiek samaksāts nedaudz vairāk kā viens miljards latu.
