"2014.gads nenoliedzami ir pagājis ģeopolitikas zīmē – notikumi, kas gada sākumā bija tīri politiski, gada otrajā pusē pārtapa ekonomiskā ietekmē, kas nenoliedzami vistiešāk skar Krievijas kaimiņvalstis, arī Latviju," teica Meņģelsone.
Viņa atzīmēja, ka tiešie ekonomiskās ietekmes dati, liecina, ka Krievijas embargo skāris galvenokārt Latvijas piena nozari, kuras eksports samazinājies par aptuveni pieciem miljoniem eiro mēnesī salīdzinājumā ar Latvijas kopējo eksporta apmēru virs 800 miljoniem eiro mēnesī. "Piemēram, līdz ar Krievijas embargo ieviešanu piena produktu tirgus aizvēries ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai, kura līdz šim iepirka lielu daļu Latvijā saražotā piena, to pārstrādāja un eksportēja tālāk uz Krieviju, - līdz ar to ģeopolitisko attiecību iespaidā Latvijas piena eksports ir faktiski apstājies ne vien uz Krieviju, bet arī Lietuvu. Protams, cietuši arī autopārvadātāji, kas līdz šim nodrošināja pārtikas preču loģistiku uz austrumu kaimiņvalsts tirgu," teica LDDK ģenerāldirektore.
Savukārt kā vienu no 2014.gada pozitīvajiem aspektiem, kas saistīti ar darba tirgus un izglītības tuvināšanu, Menģelsone minēja LDDK iniciatīvu profesionālās izglītības jomā. "Pēc pirmajiem veiksmīgajiem eksperimentiem un pilotprojektiem Profesionālās izglītības likuma jaunajā redakcijā (kas gan vēl jāizskata un jāapstiprina Saeimai) ietverta norma, ka darba vidē balstītai izglītībai jākļūst par vispārpieņemtu profesionālās izglītības principu," viņa teica.
Tāpat viņa atzīmēja, ka
Latvija ieņem arvien augstākas vietas starptautiskajos reitingos. "Tā, piemēram, Latvijā ārvalstu tiešo investīciju apjoms 2014.gada trešajā ceturksnī pieauga par 46 miljoniem eiro, salīdzinot to ar otro ceturksni, bet par 337 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2013.gada rudeni," teica Meņģelsone.
Viņa arī minēja, ka pozitīvā iezīme, kuru šogad bija iespēja piedzīvot ne reizi vien, - Latvijā ir daudz vairāk valstiski, plašā kontekstā domājošu uzņēmēju un vadītāju, nekā sabiedrība ir radusi uzskatīt. "Par to pārliecinājos, gan izstrādājot Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kuru oktobrī parakstīja Finanšu ministrija, gan diskutējot par valsts budžetu," piebilda Meņģelsone.
Savukārt LDDK nākamā gada prioritāte ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē.
"Bez šaubām, 2015.gadā prioritāte gan valdībai, gan tās sadarbības partneriem un, protams, biznesa sabiedrībai ir Latvijas prezidentūra ES Padomē. LDDK kā valdības sociālais partneris nākamā gada pirmajā pusgadā organizē virkni starptautiskā mēroga pasākumus, pieņem Eiropas biznesa līderus ar mērķi stiprināt sadarbību un pārņemt pieredzējušo kolēģu labo praksi," teica Meņģelsone.
LDDK ir Latvijas lielākā darba devēju organizācija. Kopumā tās biedri nodarbina 41% no visiem Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.
